Ekspozicejis

LKM var īsapazeit ar trejom pastuoveigom ekspozicejom, kas sevkura sovā veidā uzrunoj i viesturis pietnīkus, i tautys i profesionaluos muokslys cīneituojus. Vysuos trejuos ekspozicejuos kūpā eksponāti 1694 LKM kruojuma prīškmati, tai nūdrūsynojūt unikalu kruojuma eksponatu daīmameibu sabīdreibai.

 

Latgolys keramikys ekspoziceja „Muola i guņs puormeju radeits breinums”

Latgolys keramika – spylgtuokais Latgolys zeimyns Latvejis kulturys montuojumā. Tei ir leluokuo keramikys ekspoziceja Latvejā i pasaulī, kas vizuali boguoteigi paruoda pūdnīka omota atteisteibu viesturyskajā aspektā nu pyrmsuokumu – neolita laikmata – da myusu dīnu Latgolys keramikys meistaru sasnāgumu, eksperimentu i atteisteibys tendeņču.

Ekspozicejā var na viņ apsavērt keramikys prīškmatus, tok ari aptausteit bez glazurys muola raupumu i vuopātūs pūdu maigumu, sadzierdēt Latgolys dobys i pūdnīka sātys nūskanis, Lubuona šolkys, pūdnīka bolsu tierga laukumā, sajust pūdnīka ustobys vīnkuoršeibu ar reitišku krūzeišu brazdiešonu, īpazeit stylyzātu pūdnīka darbneicu i apjaust muola breineigū sasatikšonu ar guni, kod trauki atdzymst puorsteidzūšuos kruosuos i skaņuos.

Var lītuot audiogidu (latvīšu, angļu, krīvu volūdā), kab smolkuok īsapazeitu ar ekspozicejā izlyktajim eksponatim i Latgolys keramikys viesturi.

 

Rēzeknis viesturis ekspoziceja „Rēzekne laikmatu grīžkūs”

Ekspoziceja īpazeistynoj ar Rēzeknis – piļsātys Latgolys sirdī – viesturi septiņu godu symtu garumā. 9.–12. g. s. te atsaroduse senejuo latgaļu kūka piļs, juos vītā Rēzeknis upis krostā izcalta Livonejis ordena myura piļs. Pyrmū reizi Rēzeknis vuords mynāts Lībekys dokumentūs 1285. godā. Rositten, Rzežyca, Režica, Rēzekne – tai viesturiski puorsamejs piļsātys nūsaukums. Rēzekne jau nu seneju laiku bejuse vysaidu tautu – vuocīšu i zvīdru, krīvu i pūļu, žydu i čyguonu: īkaruotuoju i tierguotuoju, svātceļuotuoju i turistu – krystceli.

Ekspozicejā var īpazeit Latgolys personeibys nu Rēzeknis piļsātys i nūvoda (režisors, akters, scenarists Teuvo Tulio (eistajā vuordā Teodors Tugajs), baletdejuotuoja Helēna Elvīra Renkvista (Rönnqvist, dz. Garšina), fotografs Juoņs Gleizds, varganiste Iveta Apkalna, kardinals Juoņs Pujats, muokslinīks Arkadejs Naišloss i c.), kas nasuši Rēzeknis vuordu tuoli pasaulī.

Ekspozicejis struktura: Senejūs latgaļu kūka piļs periods, Rēzekne kai Livonejis piļsnūvoda centrs 13.–16. g. s., Rēzekne Pūlejis vaļsts sastuovā (1562.–1772. g.), Krīvejis imperejis sastuovā (1772.–1917. g.) i Pyrmuo pasauļa kara laikā, Rēzekne Latvejis pyrmuos breivvaļsts laikā, Ūtrais pasauļa kars i tragedejis godi, 20. g. s. īvāruojamuokī rēzeknīši, Trešuo atmūda i myusu dīnys.

 

Latgolys gleznīceiba

(eksponāta Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys (RMDV) Muokslys nomā, 18. novemra īla 26)

Latgolys gleznīceibys kolekceja ir LKM leluos kolekcejis atspulgs, kas apjam sevī muokslys izpausmis Latgolā nu 20. g. s. 30. godu da myusu dīnu. RMDV Muokslys noma (19. g. s. beigu–20. g. s. suokuma sāta) savrupuos ākys interjera telpuos breineigi īsakļaun Latgolys gleznīceibys vacmeistaru, jūs sekuotuoju i jaunuokuos paaudzis muokslinīku dorbi.

Muokslys nomā eksponāti vacmeistaru F. Varslavāna, A. Filkys, S. Kreica, V. Kalvāna, A. Eglis, L. Tomašicka i c. dorbi, trymdys muokslinīku – J. Soikāna, J. Gaiļa, J. Gorsvāna – dorbi, rēzeknīšu J. Beketova, O. Kūkuoja, J. Undys, H. Kuzminys-Svilānis, O. Zvejsalnīka, O. Rancāna, E. Paurys, V. Paura, J. Brieža, P. Ostapceva i c. Latgolys muokslinīku dorbi.