Par myus

X

Kulturys īstuode „Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzejs” ir vīns nu vacuokūs i leluokūs muzeju Boltkrīvejis Republikā. Muzejs tyka dybynuots 1920. g. 1922. g. jis tyka atdareits sabīdreibai i tyka izvītuots trejuos tuo laika piļsātys pošvaļdeibys ākys telpuos.

Vāluok Mīrtīsness daškiere muzejam telpys Vacuos piļs ākā, kas 16. g. s. beja Karaļa piļs. Vacū renesaņsis styla pili Grodņā veidova arhitekts Santi Guči nu Floreņcis. Jei tyka izcalta karaļam Stefanam Batorejam iz aizsardzeibys myura drupu i kņaza Vītauta piļs drupu pamatiem. Piļs pyrmajā stuovā beja 10 telpys ar veļvem, kuramuos atsaroda arsenals, birojs, Vaļsts kase i cytu pakolpuojumu snīdzieji. Ūtramā stuovā beja izvītuotys karaliskuos ustobys – tipiskys luksus telpys, kas tyka veiduotys i kai telpys svineigim pasuocīnim, i ari kai dzeivojamuos ustobys. Augšīnē beja izveiduotys trešuo stuova telpys. Tuoļuokajūs godu symtūs piļs tyka stypri maituota i nazcik reižu puorbyuvāta, kuo rezultatā juos arhitekturys īzeimis tyka vīnkuoršuotys.

20. g. s. 30. godūs Piļskolna arheologiskajūs izrokumūs, viesturiskajā centrā, muzeja kurators Juzefs Jadkouskis atkluoja 12.–17. g. s. akmiņa celtņu drupys. Muzeja kolekceja tyka byutiski papyldynuota, davīnojūt arheologiskūs atrodumus, kas tyka atrosti itamā vītā.

Ūtruo pasauļa kara laikā (piec boltkrīvu viesturnīku terminologejis – LeluoTievejis kara laikā) muzeja dorbs tyka puortraukts, partū ka piļs tyka maituota bombardiešonys laikā i guņsgrāku rezultatā. Muzejs atsuoce sovu darbeibu 1944. g. i dabova regionaluo muzeja statusu, 1945. godā palyka par Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzeju. Piļsātys Dobys muzejs palyka par juo filiali, kas 1950. g. puorsacēle iz Vacū pili i palyka par muzeja regionalū strukturvīneibu. Nu 1940. da 1980. g. Vacajā pilī tyka iztaiseitys regionaluos viesturis i dobys strukturvīneibu 6 golvonuos ekspozicejis (izvītuotys 21 telpā).

Piļskolna teritorejā var apsavērt 12. g. s. Grodnis arhitekturys školys pīminekļa drupys – bazneicu i piļs aizsardzeibys myura drupys, kas sasaglobuojušys nu Leluo hercoga Vītauta laikim. 1967. g. Grodnis Vacuo piļs dabova viesturiskuo i arheologiskuo rezervāta statusu „Piļskolns”.

1991. g. muzejs ir dabovs vēļ vīnu āku – Jaunū pili aba Karaliskū pili, kas ir rokoko stylā veiduots arhitekturys pīmineklis. Jaunuos piļs ceļtnīceiba ilga nu 1737. da 1742. g. Juos arhitekts beja K. F. Pepelmaņs. Jei tyka izcalta natuoli nu piļskolna, īpretim Vacajai pilei. Piļs plans atguodynova krīvu burtu „P” (П) i veidova lelu prīškys pogolmu – tai saucamū gūda tīsu. Golvonuo īeja vede lielajā gvardis zalā, kas rūtuota ar fresku zeimiejumim. Cyta tyvuokuo telpa beja Karaļa pījimšonys zals (Ovalais zals), kai ari senatoru i viestnīku zali. Juos vysys beja dekorātys ar elegantim, ovalys formys gipša apmatuma elementim i rocaille glīmežvuoku ornamentim – grotto styla dorbim, arhitekturys elementu fresku imitacejom. Karaliskī apartamenti beja izvītuoti piļs lobajā spuornā, a kairajā – tīsys telpys.

Niule ituos ir telpys, kur ir izvītuotys muzeja ekspozicejis, kas īpazeistynoj apmaklātuojus ar vysaidim muzeja kruojumim: īrūčim, muokslu i amatnīceibu, zoologejis i entomologejis ekspozicejom, kai ari tur ir īreikuotys nazcik izstuožu zalu.

1994. g. tyka izveiduots Garadnicys viesturis muzejs (Elizys Ažeškys īla). Jis atsarūn atseviškā ākā, kas izcalta 18. g. s. II pusē, ijei ir vīneiguoāka nu divdesmit tai saucamūs Basņaku āku, kas ir sasaglobuojuse da myusu dīnu („basņaki” beja militarī sorgi Grodnis karalistē (teritoriali administrativuo vīneiba)). Šudiņ jū sauc par Saiminīka sātu, kas ir pyrmais standartizātu dzeivojamūs telpu pīmārs Boltkrīvejā i ir Republikys nūzeimis pīmineklis.

Nu 2014. g. marta piļsātys āka – Maksima Bagdanoviča muzejs ‒ tyka reorganizāta i palyka par Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzeja literarū strukturvīneibu. Muzeja ekspoziceja atsarūn kūka sātā, kas tyka izcalta 1888. g. i ir vītejuos nūzeimis viesturis pīmineklis. Āka ir īkļauta Boltkrīvejis Republikys viesturis i kulturys montuojuma sarokstā kai Grodnis viesturiskuo centra daļa. Muzejā teik eksponāti materiali, kas raksturoj slovonuo Boltkrīvejis dzejnīka Maksima Bagdanoviča dzeivi i radūšū darbeibu, literaturys i socialū kusteibu Boltkrīvejā 19. g. s. un 20. g. s. suokuos, talaņteigu dzejnīku i rakstnīku radūšū montuojumu Grodnis regionā, ari 20. g. s. mejis piļsātys dzeivis prīškmatus.

Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzejs ir regionals zynuotniski metodiskais centrys regiona vaļsts muzeju veiduošonā, vysaidu aktivitašu organiziešonā i vaļsts muzeju personala atjaunuošonā itymā regionā.