Ekspozicejis

X

Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzeja myusdīneiguo ekspoziceja ir izvītuota četruos ākuos: 16.–17. g. s. Karaļa pilīs, tai sauktajā Vacajā i Jaunajā pilī, bejušajā 18. g. s. piļsātys sorgu nomā (Garadnicys viesturis muzejs) i kūka sātā, kas izcalta 1888. g. (Maksima Bagdanoviča muzejs).

Leluokuo muzeja ekspozicejis daļa atsarūn Vacajā pilī i jei atkluoj Grodnis regiona arheologejis, viesturis i dobys eksponatus, ari jamā ir vīna nu muzeja izstuožu zalu.

Ekspoziceja „Nemunys zemis senejuokī pīminekli nu10. godu tyukstūša pyrma myusu ārys da myusu ārys 12. g. s.”, kas atsarūn arheologejis nūdaļā izceļ golvonuos apdzeivuoteibys pūsmus Nemunys upis īlejis Boltkrīvejis daļā, ruoda ciļšu materialajai kulturai soveiguos īzeimis, kas dzeivova ituo regiona teritorejā akmiņa, bronzys i dzeļža laikmatā. Muzeja apmaklātuoju viereibu pīsaista izstuodeitī ciervi, šautru goli, mamutu kauli, matainuo dagunradža golvyskauss, lūdis veida amfora, bronzys izmaucys ciervs i cyti eksponati.

Pyrmajā viesturis nūdalis zalā ir apkūpuoti materiali par politiskū i ekonomiskū atteisteibu myusu regionā, kur teik pastreipuoti vysaidu godu symtu nūzeimeiguokī mīra i militaruos viesturis nūtykumi regionā, Grodnis piļs viesture, stuosti par vaļsti, sabīdryskajim darbinīkim i slovonim cylvākim. Eipaši eksponati ir Donativis izzinis, kurys ir raksteitys senejūs boltkrīvu volūdā 15. g. s. suokuos, Grodnis svineigais atslāgs, 17. g. s. mebeļs nu Grodnis Karaļa piļs, grazni audumi nu Grodnis i Ružanejis ražuotņu i saulis stuņdinīks (1781). Krīvu lelgobols, kū izveidova Logins Žukaravs 1701. g. i kurs atguodynoj par nūtykumi Leluo Zīmeļu kara laikā. Izstuode lapnojās ar zeida būrtem, kas austys Jana Paskala Persejis ausšonys darbneicā Lipkavā (na tuoli nu Varšavys). Vysaidu viesturisku nūtykumu līcinīki Grodņā ir kreļlis, kas attāloj kasineru (‘dumpinīks, kas bruņuots ar izkapti’), Grodnis huzaru pulka īriedņa uniforma, dumpinīku ceļuojuma pīzeimis, iz Sibiri izsyuteitūs pīzeimis, Grodnis dūmis lūcekļa nūzeimeite, pazeistamu myusu regiona zynuotnis, literaturys i kulturys puorstuovu izdavumi i personeigais monts.

Izstuožu zalūs, kas veļteiti nūtykumim Ūtruo pasauļa kara laikā (padūmu terminologejā – Leluo Tievejis) kara laikā, var redzēt detalizātu stuostu par piļsātys aizstuoviešonu 1941. g. vosorā, nacistiskū okupacejis režimu, partizanu kusteibu i militarū operaceju ar nūsaukumu „Bagration”. Izstuodē var apssavērt īrūčus, militarū ekipejumu, dokumentus, fotografejis, apbolvuojumus, kū sajāmuši Grodnis regionā dzeivojūšī cylvāki, kas pīsadaleja Ūtramā pasauļa karā.

Ekspoziceja „Grodnis īdzeivuotuoji Afganistanys karā” ir izveiduota 2011. g. i ir veļteita socialuos kuorteibys īvesšonai Afganistanā, vaļsts dzeivei nu 1979. g. da 1989. g. i tim karaveirim i oficerim nu Grodnis regiona, kas pīsadaleja Afganistanys karā. Izstuodis centralais punkts ir sova veida vītejuo „Osoru sola”, kuramā ir izstuodeitys tūs cylvāku fotografejis, kuri myra Afganistanā.

Dobys īstuode, kas atsarūn 6 telpuos, īpazeistynoj apmaklātuojus ar dzeiveibys atteisteibu iz Zemis, vītejuos dobys eipatneibom, florys i faunys daudzveideibu Nemunys zemē.

Jaunuo piļs pīduovoj pastuoveigys ekspozicejis: „Saglobuotī duorgumi”, „Īprīškejūs godu symtu īrūči”, „Breineigais dobys pasauļs”, „Vacais iņterjers”, i treis izstuožu zali – Senatu zals, Ovalais zals i Kapela.

Izstuode „Saglobuotī duorgumi” pīduovoj muokslys dorbus i viesturis relikvejis (16.–20. g. s.), kurus konfiscēja Grodnis regionaluos muitys darbinīki. Sūpluok muokslys i amatnīceibys dorbim apmaklātuoji var īsapazeit ar 18.–19. g. s. stuņdinīkim. Porcelana kolekcejā ir mozys statuetis i trauki, ražuoti slovonajuos Meisenis i Nimfenburgys ražuotnēs, Berlinis Karaliskajā porcelana fabrikā i Pīterburgys imperejis porcelana fabrikā. Sudobra izstruoduojumu kolekcejā ītylpst eleganti 18.–19. g. s. golda pīdarumi nu Lelbritanejis, Francejis i Krīvejis. Izstuodē teik prezentāti pareizticeigūs religejis prīškmatu kolumi nu vara – ikonys, krysti, krucifiksi, ari Rītumeiropys i krīvu muokslys dorbi, dokumentalī materiali, kas pīderēja Romanovu dinastejis lūceklim.

Izstuode „Īprīškejūs godu symtu īrūči” pīduovoj juos apmeklātuojim apsavērt 11.–20. g. s. suokuos vysaidu veidu īrūčus i saunamūs īrūčus, brunis, formys tārpus, Leitovys Lelhercogistis, Krīvejis i Austrumu vaļstu armejis apreikuojuma paraugus.

Izstuodis „Breineigais dobys pasauļs” ir Stanislava Živna privatuo kolekceja, kū jis paduovynova muzejam 1924. g. Ite teik eksponātys glīmežu čaulys, koraļli, tropu lepetnīki (taureni), pingvini, kenguri i kolibri.

Ekspoziceja „Senejais iņterjers” pīduovoj apsavērt mebeļa i iņterjera lītu kolekceju, dekorativuos muokslys dorbus i 17. g. s.–20. g. s. I pusis skulpturys, gleznys i zeimiejumus.

Garadnicys (bejušais piļsātys komercialais centrys) viesturis ekspoziceja ir veļteita Grodnis puorvaļdnīkam i Leitovys vaļsts kasis darbinīkam Antonejam Tizenhauzam, kurs raudzeja puormeit itū piļsātu par lelu ryupnīceibys, zynuotnis i kulturys centru. Apmaklātuojim ir īspieja īsapazeit ar lītom, kas tyka ražuotys 18. g. s. II pusē Grodnis Karaliskajā ryupneicā – itī ir Grodnis audakla fragmenti, zalta i sudobra tresis, mozuos gluozeitis.

Maksima Bagdanoviča muzejā var apsavērt dokumentus, fotografejis, manuskriptus, gruomotys, personeigū montu, kas pīderēja Boltkrīvejis dzejis klasikam, juo radinīkim i draugim i cytim breineigim myusu zemis dzejnīkim i rakstnīkim, kas dzeivova 19. g. s. II pusē da 20. g. s. I pusei. Izstuodis pērle ir rama ramā i sudobra čaja lizeika, kas pīderēja Maksimam, ari skreineite, kas pīderēja Marejai Apanasaunai – dzejnīka muotei. Muzejam nūzeimeigys ir četrys memorialuos ustobys, kuramuos atsaroda mebeļs, iņterjera i sadzeivis lītys (19. g. s. II puse–20. g. s. suokys).

Kasgods izstuožu zali pīduovoj vītu organizēt izstuodis i nu myusu muzeja rezervu, i ari nu Boltkrīvejis i uorvaļstu muzeju kolekceju, cytu īstuožu i individu, kab atzeimātu nūzeimeigus viesturiskus i kulturys pasuocīņus, kas veļteiti izcylom personeibom, kuru liktini ir saisteiti ar Grodnis regiona liktini.

Muzeja dybynuotuoja i pyrmuo direktora Juzefa Jadkouska 110. jubilejis dīna i 90. muzeja izveidis godadīna tyka atzeimātys ar izstuodi „Veļtejums dybynuotuojam”. Muzeja numismatikys kolekceja, kurys pamatus īlyka Jadkouskis, tyka eksponāta pyrmū reizi.

Izstuode „Muzeja gruomotu duorgumi” (Grafa Vandalina Puslouskai grafinis Martys Krasinskys privatuo biblioteka) deve īspieju tiktīs ar Puslousku dzymtys puorstuovim, ari ar vierteiguokajim 15.–19. g. s. izdavumim, kas tyka zīduoti muzejam 1924. g.

Izstuode „Bez slapeneibys zeimūga”, kas tyka veļteita Leluo Tievejis kara suoku 70. godadīnai, pīduovoj īsapazeit ar dokumentim i ratom Grodnis fotografejom pyrmajuos kara laika dīnuos i dūd īspieju apsavērt Sorkonuos armejis i vuocu armejis militaruos formys tārpus i īrūčus.

Grodnis muzejs kūpā ar Šauļu muzeju (Leitova) „Aušra” (‘dzeisna’) organizēja izstuodi „1863. goda sasaceļšona: sejis, vuordi, stuosti”, kas tyka veļteita Kastuša Kalinouska organizātuos sasaceļšonys 150. godadīnai. Apmaklātuojim ir īspieja apsavērt Kastuša Kalinouska, Ļudviga Serakouska, goreidznīka Antana Mackaviča fotografejis, ari lītys, kū taiseja namīrnīki Sibira trymdā, ar rūku raksteituos pīzeimis, dīnysgruomotu īrokstus i dzejūļus par namīrnīkim.

Izstuode „Grodnis Troja” ir Grodnis arheologiskūs pietejumu viesturis izkluosts i juo interesantī atrodumi periodā nu 10. g. s. suoku da20. g. s.

Izstuodis, kas tyka apkūpuotys nu muzeja kolekceju fonda „Grodnis platforma” (veļteita Boltkrīvejis dzeļžaceļa 150. godadīnai), „Dobys akmiņa gruomota”, „Dzeivuo planeta”, ir bejušys labi apmaklātys.

Zvīdrejis Nacionalais Militaruos viesturis i armejis muzejs nūdrūsynova izstuodis „Lītys, storp dzeiveibu i nuovi” eksponiešonu. Tyka eksponāti vaira kai 1000 prīškmatu, kū izmontova Eiropys i Amerikys armeju karaveiri Pyrmuo i Ūtruo pasauļa kara laikā.

Muokslys izstuodis prezeņtej cīnejamu paguotnis klasiku i myusu dīnu Boltkrīvejis, Pūlejis, Ukrainys i Krīvejis muokslinīku dorbus. Izstuodis „Boltkrīvejis muokslys zalta laikmats” mierks beja paruodeit 19. g. s. I pusis–20. g. s. Boltkrīvejis muokslinīku dorbus, kas atsarūn Boltkrīvejis Nacionaluo muokslys muzeja fondūs i Gomelis piļs i parka ansambļa fondūs.