Muzejpedagogiskuos programmys

Kasgods Grodnis Vaļsts viesturis i arheologejis muzejs pīduovoj vysaida vacuma apmaklātuojim (pyrmsškolys, pamatškolys, videjuos specialuos izgleiteibys īstuožu školānim, vydsškolānim, koledžu i tehniskūs školu audzieknim, augstškolu studentim, pīaugušajim) vysaidys temys, ekskursejis, lekcejis i aktivitatis.

Školānim teik pīduovuots sezonys beleta pakolpuojums. Sevkurs seanss sastuov nu nazcik nūdarbeibu par vysaidom temom, atbylstūši sevkurai apmaklātuoju vacuma grupai. Vysuleluokais pīprasejums ir itaidom temom: „Senejūs cylvāku dzeive”, „Myužeiguos slavis līcinīki”, „Kai gruomota atguoja pi mums”, „Boltkrīvejis puorsaku dzeivnīki i putni”, „Mozuo sāta jiurā”, „Gostūs pi Neptuna”, „Muokslys veidi”, „Ceļuojums iz Posta vaļsteibu” i c.

Lekcejis, ekskursejis i nūdarbeibys nūteik nūsaceitā mienesī, atbylstūši sezonys beletam, pyrma saskaņojūt apmekliejuma laiku. Muzejs pīduovoj bezmoksys īeju kai duovonu iz kaidu nu pagaidu izstuodem muzejā sevkuram, kurs ir īsaguoduojs sezonys beletu.

Muzeja darbinīki ir izstruodovuši 2.–8. klasis školānim pilotprogramu „Grodnis pietejumi”, kas veidota, bolstūtīs iz bārnu auditorejis vacuma i psihologiskūs soveibu. Jī ir nūsacejuši viuceibu metodis, dorba formys, problemys, kas ir atbylstūšys školānim zynomā vacuma grupā. Izveiduotuos programys, kas īpazeistynoj ar Grodnis viesturi i kulturu nu senejūs laiku da myusu dīnu, mierks ir dzymtuos piļsātys pylsūņu-patriotu goreiguo pasauļa redzīņu kuļtiviešona i apzinis veiduošona, ka jī naviņ lapnojās ar viesturiskū i kulturys montuojumu, tok ari jū aizsorgoj.

Vysa pamatā teik izmontuota muzeja vidis efektivitate. Muzejam ar sovim eksponatim i izstuodem, piļsātys kulturys i viesturis pīmineklim ir juopalīk par pamatu školānu zynuošonu apgiušonā. Itei ir taida vide, kas paleidz apzynuot paguojušūs godu symtu lītu pasauli, roda vyslobuokūs emocionalūs apstuokļus ceļuojumim paguotnē, roda interesi zynuošonu īgiušonai. (Pīmāram, „Stuosts par vacū piļsātu”, „Grodnis zemis aizstuovs Davyds Garadzenskis”, „Grodnis īdzeivuotuoji ceiņā pret krystnešim”, „Vītauts Lelais, Grodnis gubernators”, „Stefans Batorejs i Grodņa”, „Myusu zemis putni”, „Vacais dzeivūklis”, „Maksima Bagdanoviča sāta Grodņā”, „Grodnis Arhitekturys škola” i c.).

Programa sastuov naviņ nu tradicionalu kulturys i izgleitojūšu aktivitašu, pīmāram, ekskurseju, lekceju, nūdarbeibu, a tai ir atsevišks cyklys, kas ir izstruoduots speciali vydsškolānim. Programys „Ekskurseja pa Grodņu” mierks ir īpazeistynuot školānus ar unikalim arhitekturys pīmineklim i veiduot holistisku sapratīni par Grodnis viesturi i kulturu, staigojūt pa piļsātys īlom i laukumim.

Eipašu interesi pyrmsškolys vacuma bārnūs, pamatškolys školānūs i cytūs muzeja apmeklātuojūs roda „Batleikys” (Vaļsts leļu teatris) izruodis. Sūpluok tradicionalajom Beibelis ainom „Zīmyssvātku laiks” i „Kieneņš Herods” zynuotniskī darbinīki ir sagatavejuši ari cytus uzvadumus: „Leldīnis breinums”, „Svātais Huberts”, „Guņsgrāks Vītauta pilī”. Pādejuo mynātuo izruode pyrmū reizi nūtyka 2012. g. Pyrmuo Nacionaluo foruma „Boltkrīvejis muzeji” laikā.

Teatra ekskurseja „Mareja Apanasauna aicynoj” nūtyka literaturys nūdaļā (Maksima Bagdanoviča muzejā). Aktīriski izspālātais dzejnīka muotis tāls īpazeistynoj apmaklātuojus ar Maksima bierneibu, Bagdanoviču saimis dzeivi Grodnis laikā, ar Adama Jagoraviča (dzejnīka tāva) paziņu lūku, ari 19. g. s beigu pūsma–20. g. s. I pusis saimisteibys lītom.

2013. g. muzeja zynuotniskī darbinīki izstruodova muzeju cyklu – pedagogiskuos apvuiceibys „Zīmyssvātku saīšonys muzejā”. Juos ītver nūdarbeibys pyrmsškolys i suokumškolys bārnim ar vacuokim ci školuotuojim, juos veidoj itaidys nūdarbeibys: „Kas ir Jaunais gods?”, „Zīmys roksti: papeira grīzšona”, „Zīmyssvātki muzejā”, „Zīmyssvātki” („Batleikys” izruode), „Puorsokys par dzedu Marozu (Soltumu)”.

Nu 2014. g. muzejs pīduovoj jaunu animacejis programu ar ekskursejis elementim pa Jaunū pili „Nominis Umbra” (nu latiņu ‘slovona vuorda āna’). Viereibys centrā atsarūn 18. g. s. Jaunuo piļs i Pūlejis Sadraudzeibys pādejuo karaļa Stanislava Augusta Poņatovska dzeivis stuosts. Stuostu stuosta Juo Majestatis Stanislava Trembecka personeigais sekretars.

Programys apmaklātuoji ir naviņ skateituoji,tok ari tīšī dalinīki: īsajiutūt augstuokuos sabīdreibys gostu lūmā, jī var pīsadaleit 18. g. s. daņčūs.

2014. g. muzejs suoce ari izzynūšū spēli „Duorgumu vaicuojumūs”. Itei komandys spēle ir paradzāta vydsškolys školānim, koledžu studentim i školānim. Komandai teik dūts aizdavums atrast daļu Stefana Batoreja duorgumu, kas saskaņā ar legendu ir apglobuota Vacajā pilī. Spēlis laikā dalinīki īsajiut viesturnīku, etnografu, arheologu i detektivu lūmā.

Vysys muzeja izgleitojūšuos programys, ekskursejis, lekcejis i nūdarbeibys ir  interesantys, tai rodūt muzejā boguotu viesturiskuo i kulturys montuojuma vidi, kas pīsaista plašu apmaklātuoju skaitu naviņ nu Boltkrīvejis, tok ari nu cytu tyvuoku i tuoļuoku vaļstu.