Kolekcejis

Muzeja kruojumi suoce veiduotīs 1920. g. martā, kod Grodnis proviņcis muokslys i kulturu pīminekļu viersraudzeibys komiseja apsekova i apzynova viesturis i kulturys pīminekļus Vaļsts muzeja interesēs. Muzeja kruojums beja cīš daudzveideigs: senejis flīzis, Grodnis ražuotuoju produkti, karaļu i magnatu portreti, gleznys par religiskom temom, ikonys, pakluoji, kas darynuoti dubultuos ausšonys tehnikā, tautyskys jūstys, Porazovys malnuo keramika, 15.–17. g. s dokumenti, 15.–19. g. s. gruomotys.Arheologejis kolekceja beja pat atdaleita nu cytu kolekceju. Ūtruo pasauļa kara laikā daļa kolekcejis tyka izlaupeita.

Pieckara periodā muzeja kruojumi tyka paplašynuoti ar materialim par nūtykumim 20. g. s. karūs, par slovonim tautīšim, ari regiona zynuotnis, kulturys i ryupnīceibys puorstuovim. Piļsātys dobys muzeja kruojumi tyka īkļauti muzeja fondūs.

Muzeja kruojumi teik intensivi papyldynuoti ar arheologiskuos izpietis materialim, tāluotuojmuokslys dorbim i ratim izdavumim. Fonda kolekceja apjam vysu spektru vītejūs pietejumus. Ite teik globuoti ari Centraluos i Rītumeiropys viesturis i kulturys pīminekli.

Golvonais muzeja kruojums sastuov nu vaira par 188 000 prīškmatu, a zynuotniskuo muzeja kruojumā ītylpst vaira par 30 000 vīneibu. Muzeja fondā ir 54 kolekcejis.

Arheologejis fonds veidoj pīktū daļu nu vysa muzeja kruojuma. Jis sastuov nu pīcu kolekceju: „Akmiņa i bronzys laika arheologeja”, „Dzeļža laika arheologeja”, „Vydslaiku arheologeja”, „Jaunūs laiku arheologeja”, „Arheologiskuo dokumentaceja”. Fonda leluokuo daļa ir Grodnis regionā veiktūs arheologiskūs izrokumu materiali: akmiņa instrumenti, kas atrosti vysaiduos Paņamonis vītuos (Nemunys teritoreja), objekti nu Garanis izrokumu, piļskolna i tyvumā asūšūs Kaloža izrokumu ci Svātuo Barisa i Gleba bazneicys izrokumu materiali Grodņā i apbedejumu izrokumi Krevā, Lidā i Mirskys pilīs. Sūpluok vītejim materialim fonda kolekcejā ītylpst ari lītys, kas atguojušys nu Druskininku (Leitova), Augustovys, Suražys, Suvalku (Pūleja), nazcik izrokumu nu Pompejis i Kartagys, akmiņa bultu goli i škāpi nu Zīmeļamerikys.

Etnografejis nūdaļā apsaveramys itaidys kolekcejis: „Etnografiskī tārpi i apovi”, „Etnografiskī dorba instrumenti”, „Etnografiskī saimisteibys instrumenti i trauki”. Kolekcejā ir veirīšu i sīvīšu lyna krakli izšyusteiti malnūs i sorkonūs rokstūs, prīškauti, lyndraki, vylnys lyndraki, vestis, namitki (eipašys golvys rūtys), šalis, capuris, skusti, lauksaimnīceibys dorbareiki i cyti prīškmati. Nūzeimeiga vīta (vaira par 60 vīneibu) teik atvālāta austajim rūcinīkim nu Grodnis regiona (19. g. s. beiguos–20. g. s.vyds), kuramūs ir radzami gondreiž vysi ausšonys veidi, kas soveigi Boltkrīvejis dailamatnīceibai.

Taidys kolekcejis kai: „Numismatika”, „Bonistika”, „Faleristika” ir īkļautys Numismatikys fondā. Kolekceja „Numismatika” pīduovoj apsavērt Leitovys Lelhercogistis monetys i 15.–18. g. s. Pūlejis-Leitovys Sadraudzeibys monetys, 16. g. s suoku da 20. g. s. Krīvejis, Padūmu Savīneibys laika monetys i 19 monetys, kas tyka atrostys Grodņā i Grodnis apleicīnē. Kolekceja „Bonistika” apjam banknošu kolekceju, kas puorstuov laika periodu nu Tadeuša Kostjuško sasaceļšonys laiku da myusu dīnu. Kolekcejā ir Krīvejis imperejis, Pūlejis, Vuocejis, PSRS i Boltkrīvejis Republikys banknotis.

Kolekceja „Īrūči i municeja” prezeņtej 10.–16. g. s. zūbynus, kas īt nu Senejuos Krīvejis i Leitovys Lelhercogistis periodu, 17.–20. g. s. škāpi, plotī zūbyni i mačetis nu Leitovys Lelhercogistis, Pūlejis-Leitovys Sadraudzeibys perioda, ari nu Rītumeiropys, Krīvejis imperejis i Austrumu, saunamī īrūči, minu svīdieji, sautinis i vysaidu veidu i vysaidu laiku pistolis, kū taiseja Pūlejā, Rītumeiropā, Krīvejis imperejā i ASV, ari Pyrmuo i Ūtruo pasauļa kara īrūči i cyti prīškmati.

Fonds „Īspīstī izdavumi” ītver taidys kolekcejis kai „Ratuos gruomotys”, „Ratī periodiskī izdavumi”, „Manuskripti”, „Lopu izdavumi (skrejlopys i kalendari)”. Itī 15.–21. g. s. izdavumi ir latiņu, greku, senejūs vuocu, senejūs slavu, pūļu, fraņču, boltkrīvu, krīvu i cytuos Eiropys volūduos. Storp vierteiguokajim prīškmatim ir 3 inkunabulys un 2 paleotipi.

Kolekceja „Dokumenti” pīduovoj apsavērt plašu manuskriptu kolekceju senejūs boltkrīvu, pūļu, latiņu i cytuos volūduos, kas raksteiti iz papeira i pergamenta. Storp jom var atrast Leitovys Lelhercogu i Pūlejis karaļu konfidencialūs dokumentus–Vacuo Sigismunda, Stefana Batoreja, Uladzislava IV Vasys, Augusta II i cytus dokumentus. Agruokais dokuments ir 1507. g. lykums, kū parakstejs Aleksandrs Jagelončiks. Īvārojama daļa dokumentu ir nu 16.–20. g. s. Ažahovsku, Pačobutu, Aginsku i kņazu Čatvjartinsku saimis arhivim; privatī muižnīceibys akti i 15.–20. g. s. piļsietnīku dokumenti, jūs kopejis, privatuos viestulis, pošvaļdeibu i giļdis īstuožu viestulis, vysaidu konfeseju bazneicu i klūsteru inventari.

Kolekcejai „Manuskripti” ir cīš byutiska nūzeime, partū ka jei sastuov nu viestuļu i dīnysgruomotu, kū raksteja Boltkrīvejis rakstnīki Vaļancins Taulais (Валянцін Таўлай), Vasiļs Bykavs (Васіль Быкаў), Mikola Vasiļko (Микола Василько), Pjatro Glebka (Пятро Глебка), Jakubs Kolass (Якуб Колас, pseidonims), Danuta Bičele-Zagnetava (Данута Бічэль-Загнетава),Larysa Genijuša (Ларыса Геніюш), Maksims Tanks (Максім Танк, pseidonims), Janka Maurs (Янка Маўр, pseidonims), pūļu autore Eliza Ažeška (Эліза Ажэшка, pūļu Eliza Orzeszkowa) i cyti. Lela interese ir ari par Grodnis, Viļnis i cytu Grodnis regiona apdzeivuotūs vītu viesturis pīrokstim, kū veics muzeja dybynuotuojs Juzefs Jadkouskis.

Foto izstuode pīduovoj daudzys biļdis nu gondreiž vysu Grodnis foto darbneicu, kas dorbovuos 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokuosikas pīderēja I. G. Zapoļskam-Daunaram, L. Kazlauskam, I. I. Sadauskam, Z. Karasikam, M. Rubinšteinam, K. Marauskam i L. M. Geļgoram. Fotografejis stuosta par viesturiskajim nūtykumim, kas raisejuos Grodņā, par ituos vītys breineigajim cylvākim, parkū līcynoj leluokuo daļa saimis fotografeju: itī ir Bagdanoviču, Ļokantu, Kaladzinsku, Ramana Salaveja, Isāka Kapicys i cytu saimu arhivi.

Kolekceja puorstuov ari 17.–20. g. s. Rītumeiropys malnboltū muokslu i 16.–19. g. s. vara līšonys muokslu. Kolekceja „Gleznīceiba” īkļaun taidu autoru dorbus kai V. Mazurovskis, J. Klevers, L. Lagorio, R. Faļks, K. Malevičs. Kolekcejis kūdulu veidoj boltkrīvu muokslinīku dorbi: P. Sergijeviča, V. Cvirkys, L. Ščamjaļova, A. Maračkina, K. Kačana. Eipaša vīta ir Grodnis muokslinīku dorbim: I. Puškova, M. Plužnika, V. Savicka, V. Ščarbakova, V. Kudraucava, U. Goluba, A. Bagustava, M. Bandarčuka, U. Kačana, V. Iļjinys, S. Jankouska, S. Grineviča, A. Siļvanovičai c. Kolekcejis „Grafika” lapnums ir muokslinīka A. van Deika dorbi. Kolekceja „Ikonys” prezeņtej 17. g. s.–20. g. s. suoku ikonys, kū gleznuojuši vaira krīvu gleznuotuoji nu Novgorodys, Moskovys, Smolenskys, Rostovys-Suzdalis školu. Kolekceja „Muoksla i amatnīceiba” īkļaun dažu produktu paraugus nu leluokūs porcelana ražuotņuVuocejā (Meisene, Berline), Krīvejā (Imperatora porcelana fabrika, Gardnera ryupneica). Naapšaubami eipašu interesi pīsaista18. g. s. šolka jūsta nu Jana Paskala darbneicys Lipkavā (natuoli nu Varšavys) i 17.–18. g. s. liturgiskī trauki.

Dobys viesturis fonds pīduovoj pīcys kolekcejis: „Mugurkaulnīki” (bizons, lada luocs, Saigys aņtilope, šimpaņze, ļovs, marabu, mozuo dzērve, krokodils, iguana i c.). „Bezmugurkaulnīki” (moluski, lepetnīki (taurini) i eksotiski vītejī voguli i viežveideigī), „Augi” (herbareji i atveiduojumi), „Geologeja” (īži, minerali), „Paleontologeja” (augu nūspīdumi iz akmiņūgļu, puorsaakmiņojuši molusku īmīgumi iz akmeņu, mamuta i matainūs dagunradžu kauli). Dobys nūdalis kruojumi tyka izveiduoti suokūtneji nu S. Živnys kolekcejis, kas 1924. g. tyka atvasta nu Amerikys, ari nu bejušuos Grodnis Dobys muzeja materialu.

Ar sovu kvalitati puorsteidz taidys muzeja kolekcejis kai „Sadzeivis personeiguos lītys i saimisteibys pīderumi”, „Kartis i plani”, „Plakati i afišys”, „Muzykys instrumenti”, „Postkartis” i c.