Ekspozīcijas
LKM iespējams iepazīties ar 3 patstāvīgajām ekspozīcijām, kas katra ar savā veidā uzrunā gan vēstures pētniekus, gan tautas un profesionālās mākslas cienītājus. Visās 3 ekspozīcijās kopā eksponēti 1694 LKM krājuma priekšmeti, tā nodrošinot unikālāko krājuma eksponātu pieejamību sabiedrībai.
Latgales keramikas ekspozīcija „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”
Latgales keramika – spilgtākais Latgales zīmols Latvijas kultūras mantojumā. Tā ir lielākā keramikas ekspozīcija Latvijā un pasaulē, kas vizuāli bagātīgi atspoguļo podnieka amata attīstību vēsturiskajā aspektā no pirmsākumiem – neolīta laikmeta – līdz mūsdienu Latgales keramikas meistaru sasniegumiem, eksperimentiem un attīstības tendencēm.
Ekspozīcijā iespējams ne tikai aplūkot keramikas priekšmetus, bet arī sataustīt neglazēta māla raupjumu un glazēto podu maigumu, sadzirdēt Latgales dabas un podnieka pagalma noskaņas, Lubāna šalkas, podnieka balsi tirgus laukumā, sajust podnieka istabas vienkāršo mājīgumu ar brokastu krūzīšu šķindu, iepazīt stilizētu podnieka darbnīcu un apjaust māla brīnumaino satikšanos ar uguni, kad trauki atdzimst pārsteidzošās krāsās un skaņās.
Pieejams audiogids (latviešu, angļu, krievu valodā), lai detalizēti iepazītos ar ekspozīcijā izvietotajiem eksponātiem un Latgales keramikas vēsturi.
Rēzeknes vēstures ekspozīcija „Rēzekne laikmetu griežos”
Ekspozīcija iepazīstina ar Rēzeknes – pilsētas Latgales sirdī – vēsturi septiņu gadsimtu garumā. 9.–12. gs. te atradusies senā latgaļu koka pils, tās vietā Rēzeknes upes krastā uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils. Pirmoreiz Rēzeknes vārds minēts Lībekas dokumentos 1285. gadā. Rositten, Rzežyca, Režica, Rēzekne – tā vēsturiski mainījies pilsētas nosaukums. Rēzekne jau izsenis bijusi dažādu tautu – vāciešu un zviedru, krievu un poļu, ebreju un čigānu: iekarotāju un tirgotāju, svētceļnieku un tūristu – krustceles.
Ekspozīcijā var iepazīt Latgales personības no Rēzeknes pilsētas un novada (režisors, aktieris, scenārists Teuvo Tulio (ī.v. Teodors Tugajs), baletdejotāja Helēna Elvīra Renkvista (Rönnqvist) (dz. Garšina), fotogrāfs Jānis Gleizds, ērģelniece Iveta Apkalna, kardināls Jānis Pujāts, mākslinieks Arkādijs Naišloss u.c.), kas nesušas Rēzeknes vārdu tālu pasaulē.
Ekspozīcijas struktūra: Senās Latgaļu koka pils periods, Rēzekne kā Livonijas pilsnovada centrs 13. – 16. gs., Rēzekne Polijas valsts sastāvā (1562. – 1772. g.), Krievijas impērijas sastāvā (1772. – 1917. g.) un Pirmā pasaules kara laikā, Rēzekne Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, Otrais pasaules karš un traģēdijas gadi, 20. gs. ievērojamākie rēzeknieši, Trešā atmoda un mūsdienas.
Latgales glezniecība
(eksponēta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) Mākslas namā, 18.novemra iela 26)
Latgales glezniecības kolekcija ir LKM plašās tēlotājas mākslas kolekcijas atspulgs, kas ietver sevī mākslas izpausmes Latgalē no 20. gs. 30. gadiem līdz mūsdienām. RMDV Mākslas nama (19. gs. beigu–20. gs. sākuma celtne) savrupmājas interjera telpās lieliski iekļaujas Latgales glezniecības vecmeistaru, viņu sekotāju un jaunākās paaudzes mākslinieku darbi.
Mākslas namā eksponēti vecmeistaru F. Varslavāna, A. Filkas, S. Kreica, V. Kalvāna, A. Egles, L. Tomašicka u. c. darbi, trimdas mākslinieku – J. Soikana, J. Gaiļa, J. Gorsvāna – darbi, rēzekniešu J. Beketova, A. Kūkoja, J. Undas, H. Kuzminas-Svilānes, O. Zvejsalnieka, A. Rancāna, E. Pauras, V. Paura, J. Brieža, P. Ostapceva u. c. Latgales mākslinieku darbi.