Kolekcijas

Muzeja krājumi sāka veidoties 1920. gada martā, kad Grodņas provinces mākslas un kultūru pieminekļu uzraudzības komisija veica vēstures un kultūras pieminekļu apsekošanu un apzināšanu Valsts muzeja interesēs. Muzeja krājums bija ļoti daudzveidīgs: senas flīzes, Grodņas ražotāju produkti, karaļu un magnātu portreti, gleznas par reliģiskām tēmām, ikonas, paklāji, kas darināti dubultās aušanas tehnikā, tautas jostas, Porazavas melnā  keramika, 15.–17.gs gadsimta dokumenti, 15.–19.gs. grāmatas. Arheoloģijas kolekcija bija pat atdalīta no citām kolekcijām. Otrā pasaules kara laikā daļa kolekcijas tika izlaupīta.

Pēckara periodā muzeja krājumi tika paplašināti ar materiāliem par notikumiem 20. gs. karos, par slaveniem tautiešiem, kā arī reģiona zinātnes, kultūras un rūpniecības pārstāvjiem. Pilsētas dabas muzeja krājumi tika iekļauti muzeja fondos.

Muzeja krājumi tiek intensīvi papildināti ar arheoloģiskās izpētes materiāliem, tēlotājmākslas darbiem un retiem izdevumiem. Fonda kolekcija aptver visu spektru vietējos pētījumus. Šeit tiek glabāti arī Centrālās un Rietumeiropas vēstures un kultūras pieminekļi.

Galvenais muzeja krājums sastāv no vairāk nekā 188 000 priekšmetiem, bet zinātniskā muzeja krājumā ietilpst vairāk nekā 30 000 vienības. Muzeja fondā ir 54 kolekcijas.

Arheoloģijas fonds veido piekto daļu no visa muzeja krājuma. Tas sastāv no piecām kolekcijām: „Akmens un bronzas laikmeta arheoloģija”, „Dzelzs laikmeta arheoloģija”, „Viduslaiku arheoloģija”, „Jauno laiku arheoloģija”, „Arheoloģiskā dokumentācija”. Fonda lielākā daļa ir Grodņas reģionā veikto arheoloģisko izrakumu materiāli: akmens instrumenti, kas atrasti dažādās Paniamones vietās (Nemunas teritorija), objekti no Garanjas izrakumiem, pilskalna un tuvumā esošā Kaloža izrakumiem, vai  Svētā Barisa  un Gļeba baznīcas izrakumu materiāli Grodņā, un apbedījumu izrakumi Krevā, Lidā un Miras (Мирское) pilīs. Līdzās vietējiem materiāliem fonda kolekcijā ietilpst arī lietas, kas nākušas no Druskininkai (Lietuva), Augustavas, Suražas, Suvalki (Polija), daži izrakumi no Pompejas un Kartāgas, akmens bultu gali un šķēpi no Ziemeļamerikas.

Etnogrāfijas nodaļā aplūkojamas šādas kolekcijas: „Etnogrāfiskie apģērbi un apavi”, „Etnogrāfiskie darba instrumenti”, „Etnogrāfiskie mājsaimniecības instrumenti un trauki”. Kolekcijā ir vīriešu un sieviešu lina krekli izšūti ar melniem un sarkaniem rakstiem, priekšauti, svārki, vilnas svārki, vestes, namitki (īpašas galvas rotas), šalles, cepures, lakati, lauksaimniecības darbarīki un citi priekšmeti. Nozīmīga vieta (vairāk nekā 60 vienības) tiek atvēlēta austajiem dvieļiem no Grodņas reģiona (19.gs. beigas–20.gs.vidus), kuros ir saskatāmi gandrīz visi aušanas veidi, kas raksturīgi  Baltkrievijas daiļamatniecībai.

Tādas kolekcijas kā: „Numismātika”, „Bonistika”, „Faleristika” ir iekļautas Numismātikas fondā. Kolekcija „Numismātika” piedāvā apskatīt Lietuvas Lielhercogistes  monētas un 15.–18.gs. Polijas-Lietuvas Sadraudzības monētas, 16. gs sākuma līdz 20.gs. Krievijas, Padomju Savienības laika monētas un 19 monētas, kas tika atrastas Grodņā un Grodņas apkārtnē. Kolekcija „Bonistika” aptver banknošu kolekciju, kas pārstāv laika periodu no Tadeuša Kostjuško sacelšanās laikiem līdz mūsdienām. Kolekcijā ir Krievijas impērijas, Polijas, Vācijas, PSRS un Baltkrievijas Republikas banknotes.

Kolekcija „Ieroči un munīcija” prezentē 10.–16.gs. zobenus, kas nāk no Vecās Krievijas un Lietuvas Lielhercogistes periodiem, 17.–20.gs. šķēpi, platie zobeni un mačetes no Lietuvas Lielhercogistes, Polijas-Lietuvas Sadraudzības perioda, kā arī no Rietumeiropas, Krievijas impērijas un Austrumiem, šaujamieroči, mīnmetēji, šautenes un dažādu veidu un dažādu laiku pistoles, ko izgatavoja Polijā, Rietumeiropā, Krievijas impērijā un ASV, kā arī Pirmā un Otrā pasaules kara ieroči un citi priekšmeti.

Fonds „Iespiestie izdevumi” ietver tādas kolekcijas kā „Retās grāmatas”, „Retie periodiskie izdevumi”, „Manuskripti”, „Publikāciju lapas”. Šie 15.–21.gs. izdevumi ir latīņu, grieķu, senvācu, senslāvu, poļu, franču, baltkrievu, krievu un citās Eiropas valodās. Starp vērtīgākajiem priekšmetiem ir 3 inkunābulas un 2 paleotipi.

Kolekcija „Dokumenti” piedāvā apskatīt plašu manuskriptu klāstu senbaltkrievu, poļu, latīņu un citās valodās, kas rakstīti uz papīra un pergamenta. Starp tām var atrast Lietuvas Lielhercogu un Polijas karaļu konfidenciālos dokumentus – Vecā Sigismunda, Stefana Batorija, Uladzislava IV Vāsas, Augusta II un citus dokuments. Agrākais dokuments ir 1507.gada likums, ko parakstījis Aleksandrs Jagielončuks. Ievērojama daļa dokumentu ir no 16.–20.gs Azhahovsku, Pačobutu, Ahinsku un princeses Čatviartinskas ģimenes arhīviem; privātie muižniecība akti un 15.–20.gs. pilsētnieku dokumenti, to kopijas, privātās vēstules, pašvaldību un ģildes iestāžu vēstules, dažādu konfesiju baznīcu un klosteru inventāri.

Kolekcijai „Manuskripti” ir ļoti būtiska nozīme, jo tā sastāv no vēstulēm un dienasgrāmatām, ko rakstīja Baltkrievijas rakstnieki Vasils Bikavs, Mikhas Vasilioks, Piatro Gļebka, Jakubs Kolas, Larisa Genijuša, Maksims Tanks, Janka Mavr, Vasils Tavlajs, Danuta Bišela-Zahnetava, poļu autore Eliza Ažeška un citi. Liela interese ir arī par Grodņas, Viļņas un citu Grodņas reģiona apdzīvoto vietu vēstures pierakstiem, ko veicis muzeja dibinātājs Jāzeps Jadkovskis.

Fotofizstāde piedāvā daudzas bildes no gandrīz visām Grodņas foto darbnīcām, kas darbojās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā un kas piederēja I. G. Zapolskim-Dovnaram, L. Kazlovskim, I. I. Sadovskim, Z. Karasikam, M. Rubinšteinam, K. Maravskim  un L. M. Gelgoram. Fotogrāfijas stāsta par vēsturiskajiem notikumiem, kas risinājās Grodņā, par Grodzenščinas brīnišķīgiem cilvēkiem, par ko liecina lielākā daļa ģimenes fotogrāfiju: tie ir Bagdanoviču, Liokantu, Kaladzinska, Ramana Salaveja , Isāka Kapitsas un citu ģimeņu arhīvi.

Kolekcija pārstāv arī 17.–20.gs. Rietumeiropas melnbalto mākslu un 16.–19.gs. vara liešanas mākslu. Kolekcija „Glezniecība” ietver tādu autoru darbus kā V. Mazurovskis, J. Klevers, L. Lagorio, R. Falks, K. Malevičs, baltkrievu mākslinieki P. Sergievičs, V. Tsvirka, L. Ščamialiovs, A. Maračkins, K. Kačans, I. Puškovs, M. Plužniks, V.Savitskis, V. Ščarbakovs, V. Kudravtsavs, U. Holubs, A.Bahustavs, M.Bandarčuks, U.Kačana, V.Ilina, S.Jankovskis, S.Grinevičs, A.Silvanovičs u. c. Kolekcijas „Grafika” lepnums ir mākslinieka A.Van Deika darbi. Kolekcija „Ikonas” prezentē 17.gs.–20.gs. sākuma ikonas, ko gleznojuši galvenokārt krievu gleznotāji no Novgorodas, Maskavas, Smaļenskas, Rostovas-Suzdaļas skolām. Kolekcija „Māksla un amatniecība” ietver dažu produktu paraugus no lielākajām porcelāna ražotnēm Vācijā (Mason, Berlīnē), Krievijā (Imperatora porcelāna fabrika, Gardnera rūpnīcas). Neapšaubāmi īpaši priekšmeti nāk no Jana Paskāla darbnīcas Lipkavā (netālu no Varšavas) un 17.–18.gs liturģiskajiem kuģiem.

Dabas vēstures fonds piedāvā piecas kolekcijas: „Mugurkaulnieki” (bizons, leduslācis, Saigas antilope, šimpanze, lauva, marabu, mazā dzērve, krokodils, iguāna, u. c.). „Bezmugurkaulnieki” (moluski, tauriņi un eksotiskas vietējās vaboles un vēžveidīgie), „Augi” (herbāriji un atveidojumi), „Ģeoloģija” (ieži, minerāli), „Paleontoloģija” (augu nospiedumi uz akmeņoglēm, pārakmeņojušos molusku nospiedumi uz akmeņiem, mamuta un mataino degunradžu kauli). Dabas nodaļas krājumi tika izveidoti sākotnēji no S. Živnas kolekcijas, kas 1924. gadā tika atvesta no Amerikas, kā arī no bijušās Grodņas Dabas muzeja materiāliem.

Ar savu kvalitāti pārsteidz tādas muzeja kolekcijas kā „Sadzīves personīgās lietas un mājsaimniecības piederumi”, „Kartes un plāni”, „Plakāti un afišas”, „Mūzikas instrumenti”, „Pastkartes” u. c.