| Name | Ludza, Ludza, Ludza, Ludza, Лудза |
| Author | Lienīte Litavniece |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Ludza: 1. Vecākā rakstos minētā pils. 2. Pilsēta ar senām multikulturālām tradīcijām, kas izpaudušās: 2.1. Baznīcu celšanā, 2.2. Ludzys Novadpētniecības muzeja koncepcijā, 2.3. Literāro un mākslas tradīciju izkopšanā. 3. Handbola attīstības centrs.
Lielā Ludzys ezera krastos arheoloģiskajos izrakumus atrastie kaula priekšmeti liecina, ka tā bija apdzīvota jau 8.–5. g. t. p. m. ē., bet izrakumi Odukalnā (Lielajā Ludzys pilsētas kapulaukā) liecina, ka Ludzai bija nopietna loma aizsardzībā un tirdzniecībā.
Ludza ir vecākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. 1777. g. Katrīna II piešķīra Ludzai apriņķa pilsētas tiesības.
Ludzys vizītkarte ir tās multikulturālais raksturs, kas izpaudies: 1) baznīcu celšanā, 2) Ludzys Novadpētniecības muzeja koncepcijā, 3) literāro un mākslas tradīciju izkopšanā.
Vēsturiski netālu no pils vienmēr tika būvētas arī baznīcas (bazneica): katoļu Sv. Jaunavas Marijas (Marija) debesīs pieņemšanas piemiņai veltītā koka baznīca bija lielākā koka baznīca Latvijā (1738); pareizticīgo Ludzys Sv. Dievmātes Aizmigšanas baznīca sākotnēji tika būvēta kā pilsētas centrs (iesvētīta 1845. g.), jo visas ieliņas sākas pie baznīcas un aiziet uz visām pusēm; arī luterāņu baznīca (rakstos pirmo reizi minēta 1599. g., būvēta – 1866. g., iesvētīta – 1935. g.), Ludzys vecticībnieku (staraveri) draudze (dibināta 1900. g., dievnams celts 1928. g.); 1925. g. Ludzā darbojās 8 sinagogas (viena no pašreizējām sinagogas ēkām, kas ir daļēji saglabājusies, celta ~1800. g.); arī baptistu lūgšanu nams.
1918. g. decembris ir uzskatāms par Ludzys Novadpētniecības muzeja rašanās laiku: tika atklāts ģimnāzijas muzejs. 1920. g. Jezupa (Jezupa dīna) Soikāna vadītais vēstures un etnogrāfijas muzejs bija vienīgais muzejs Latgalē, pašreiz muzejs atrodas vēsturiskā ēkā – krievu ģenerāļa Jakova Kuļņeva (1763–1812) dzimtajās mājās.
Ludzā tiek rīkota starptautiskā fotogrāfijas (šaļteņa) vasaras skola, kurā ir iespējams pilnveidot savas zināšanas meistardarbnīcās ārvalstu un vietējo profesionāļu vadībā. Noslēgumā parasti tiek rīkotas fotogrāfiju izstādes.
Ludza ir daudzu slavenu cilvēku dzimtā pilsēta: viens no Latvijas slavenākajiem dokumentālā kino režisoriem pasaulē Hercs Franks (pasaulis kino Latgolā); pasaules mēroga rakstnieks, pētnieks un publicists Antonijs Ferdinands Osendovskis (1876–1945), grāmatas „Zvēri, cilvēki, dievi” (1923) autors; mākslinieka Leona Tomašicka (1904–1996) nozīmīgākais veikums ir mets Latgales atbrīvošanas piemineklim „Vienoti Latvijai” (tautā saukts par Latgolys Muoru).
Ludzys igauņi (igauni) ir jēdziens, ko ieviesa vēsturnieki, kas pētīja dažādus faktus par igauņiem, kuri ieradās uz dzīvi Ludzys apriņķī ~17. gs.
Ludza ir viens no handbola centriem Latvijā (Ludzys sporta skola dibināta 1963. g.): augstas vietas gan valsts mēroga, gan starptautiskajās sacensībās (U. Semjonova).
Lielā Ludzys ezera krastos arheoloģiskajos izrakumus atrastie kaula priekšmeti liecina, ka tā bija apdzīvota jau 8.–5. g. t. p. m. ē., bet izrakumi Odukalnā (Lielajā Ludzys pilsētas kapulaukā) liecina, ka Ludzai bija nopietna loma aizsardzībā un tirdzniecībā.
Ludza ir vecākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijas teritorijā. 1777. g. Katrīna II piešķīra Ludzai apriņķa pilsētas tiesības.
Ludzys vizītkarte ir tās multikulturālais raksturs, kas izpaudies: 1) baznīcu celšanā, 2) Ludzys Novadpētniecības muzeja koncepcijā, 3) literāro un mākslas tradīciju izkopšanā.
Vēsturiski netālu no pils vienmēr tika būvētas arī baznīcas (bazneica): katoļu Sv. Jaunavas Marijas (Marija) debesīs pieņemšanas piemiņai veltītā koka baznīca bija lielākā koka baznīca Latvijā (1738); pareizticīgo Ludzys Sv. Dievmātes Aizmigšanas baznīca sākotnēji tika būvēta kā pilsētas centrs (iesvētīta 1845. g.), jo visas ieliņas sākas pie baznīcas un aiziet uz visām pusēm; arī luterāņu baznīca (rakstos pirmo reizi minēta 1599. g., būvēta – 1866. g., iesvētīta – 1935. g.), Ludzys vecticībnieku (staraveri) draudze (dibināta 1900. g., dievnams celts 1928. g.); 1925. g. Ludzā darbojās 8 sinagogas (viena no pašreizējām sinagogas ēkām, kas ir daļēji saglabājusies, celta ~1800. g.); arī baptistu lūgšanu nams.
1918. g. decembris ir uzskatāms par Ludzys Novadpētniecības muzeja rašanās laiku: tika atklāts ģimnāzijas muzejs. 1920. g. Jezupa (Jezupa dīna) Soikāna vadītais vēstures un etnogrāfijas muzejs bija vienīgais muzejs Latgalē, pašreiz muzejs atrodas vēsturiskā ēkā – krievu ģenerāļa Jakova Kuļņeva (1763–1812) dzimtajās mājās.
Ludzā tiek rīkota starptautiskā fotogrāfijas (šaļteņa) vasaras skola, kurā ir iespējams pilnveidot savas zināšanas meistardarbnīcās ārvalstu un vietējo profesionāļu vadībā. Noslēgumā parasti tiek rīkotas fotogrāfiju izstādes.
Ludza ir daudzu slavenu cilvēku dzimtā pilsēta: viens no Latvijas slavenākajiem dokumentālā kino režisoriem pasaulē Hercs Franks (pasaulis kino Latgolā); pasaules mēroga rakstnieks, pētnieks un publicists Antonijs Ferdinands Osendovskis (1876–1945), grāmatas „Zvēri, cilvēki, dievi” (1923) autors; mākslinieka Leona Tomašicka (1904–1996) nozīmīgākais veikums ir mets Latgales atbrīvošanas piemineklim „Vienoti Latvijai” (tautā saukts par Latgolys Muoru).
Ludzys igauņi (igauni) ir jēdziens, ko ieviesa vēsturnieki, kas pētīja dažādus faktus par igauņiem, kuri ieradās uz dzīvi Ludzys apriņķī ~17. gs.
Ludza ir viens no handbola centriem Latvijā (Ludzys sporta skola dibināta 1963. g.): augstas vietas gan valsts mēroga, gan starptautiskajās sacensībās (U. Semjonova).
Intresting info
Par Ludzys dibināšanas gadu uzskata 1173. g., kad Ipatijas hronikā 1173. g. minēts („Teiksmainā Ludzas senatne: zinātniski pētnieciskās konferences materiāli”, 2006, 69), ka kņazam Rjurikam Rostislavičam, ceļojot no Novgorodas uz Smoļensku, Lučinas pilsētā piedzimis dēls, ko nosaukuši par Mihailu. (..) kņazs Lučinas pilsētu novēlējis jaunpiedzimušajam un licis uzcelt tur baznīcu (bazneica), kas nosaukta Sv. Mihaila vārdā. Vēsturnieki nav vienisprātis, vai Ipatija hronikā minētā Lučina ir Ludza vai kāda cita vieta.