| Name | Bubyns, bungas, būgnelis, drum, бубен |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Bubyns uzskatāms par vienu no senākajiem mūz. instrumentiem. Latgalē bubynu raksturo: 1. Mūzikas instrumentu apzīmējošā jēdziena daudznozīmīgums. 2. Spēlēšana un izgatavošana. 3. Vārda radītā ekspresija.
Tradicionāli par bubynu sauc tamburīnam līdzīgu sitamo mūzikas instrumentu, ko mūzikas instrumentu sistemātikā klasificē kā rāmja bungas ar vienu ādu. Ar vārdu barabans var tikt apzīmētas dažādas bungas: katla bungas, cilindriskas bungas ar vienu ādu, cilindriskas bungas ar divām ādām. Taču mutvārdu tradīcijā un sadzīvē barabans un bubyns nereti tiek lietots otra vietā. Apzīmējumi mozais bubyns, bubeneņš un lelais bubyns var būt attiecināti uz vienu un to pašu mūzikas instrumenta tipu ar dažādu rāmja lieluma izmēru vai arī gluži pretēji – lelais bubyns ir jau cita veida bungas ar atšķirīgu skanējumu – cilindriskās bungas ar divām ādām.
Latgalē (Latgola) izveidojušās savas raksturīgās bubyna spēlēšanas tradīcijas (kopīgas ar Aukštaitiju Lietuvā). Bubynu spēlē, pārmaiņus ar koka vālīti un delnu vai pirkstiem sitot pa membrānu, ritmiski purinot un ar vālīti veidojot sarežģītas ritma figūras. Muzikants (muzykants), bubyna spēlētājs, tiek dēvēts dažādi: bubynists, barabanščiks vai bundzinīks.
Bubynu visbiežāk spēlēja dažādās sadzīves norisēs, kāzās (kuozys). Zināms, ka ritmizēta trokšņa elementu radīšana, izmantojot cilvēka ķermeni vai arī utilitārus priekšmetus, saistīta ar seno kultu rituāliem. Viena no šādām rituālām izpausmēm mūsdienās ir maskošanās un masku gājieni (Zīmyssvātki, Aizgavieņs) ar dziļi simbolisku nozīmi galvenokārt auglības, veiksmes, pārticības piesaistīšanai. Dalībniekiem (čyguoni) trokšņa izraisīšanai līdzi ir dažādi grabuļi, katli, vāki, zvārguļi, karotes, pannas, veļas beržamais dēlis u. tml., var izmantot arī bubynu. Arī sporta spēļu fani izvēlas iegādāties arī tautas mūz. instrumentu meistara Gunāra Igauņa darinātās bungas.
Bubyns galvenokārt sava nosaukuma, skanējuma, mītisko priekšstatu par tā izmantojumu dēļ ir ieguvis vairākas nozīmes ar atšķirīgu konotāciju: vietvārdi ar sakni Bub- (Biub-); frazeoloģisks teiciens: dancs ar bubynu! ‘īpaši paņēmieni, kas tiek veikti, ja ir problēmas ar datorprogrammu darbību’; daudznozīmīgi vērtējami tēli Veja Bubyns, Bubynu Justins 20. gs. pirmajā pusē periodikā; asociāciju par ierēdņu trafareto rīcību kā bungu rībināšanu apliecina daudznozīmīgie verbi bubinēt ‘paklusi, dusmīgi murmināt’, barabanīt ‘spēlēt bungas’, arī ‘rāties, bārties’,teiciens pa barabanu (salīdzinājumam krievu – по барабану), norādot uz vienaldzīgu attieksmi.
Tradicionāli par bubynu sauc tamburīnam līdzīgu sitamo mūzikas instrumentu, ko mūzikas instrumentu sistemātikā klasificē kā rāmja bungas ar vienu ādu. Ar vārdu barabans var tikt apzīmētas dažādas bungas: katla bungas, cilindriskas bungas ar vienu ādu, cilindriskas bungas ar divām ādām. Taču mutvārdu tradīcijā un sadzīvē barabans un bubyns nereti tiek lietots otra vietā. Apzīmējumi mozais bubyns, bubeneņš un lelais bubyns var būt attiecināti uz vienu un to pašu mūzikas instrumenta tipu ar dažādu rāmja lieluma izmēru vai arī gluži pretēji – lelais bubyns ir jau cita veida bungas ar atšķirīgu skanējumu – cilindriskās bungas ar divām ādām.
Latgalē (Latgola) izveidojušās savas raksturīgās bubyna spēlēšanas tradīcijas (kopīgas ar Aukštaitiju Lietuvā). Bubynu spēlē, pārmaiņus ar koka vālīti un delnu vai pirkstiem sitot pa membrānu, ritmiski purinot un ar vālīti veidojot sarežģītas ritma figūras. Muzikants (muzykants), bubyna spēlētājs, tiek dēvēts dažādi: bubynists, barabanščiks vai bundzinīks.
Bubynu visbiežāk spēlēja dažādās sadzīves norisēs, kāzās (kuozys). Zināms, ka ritmizēta trokšņa elementu radīšana, izmantojot cilvēka ķermeni vai arī utilitārus priekšmetus, saistīta ar seno kultu rituāliem. Viena no šādām rituālām izpausmēm mūsdienās ir maskošanās un masku gājieni (Zīmyssvātki, Aizgavieņs) ar dziļi simbolisku nozīmi galvenokārt auglības, veiksmes, pārticības piesaistīšanai. Dalībniekiem (čyguoni) trokšņa izraisīšanai līdzi ir dažādi grabuļi, katli, vāki, zvārguļi, karotes, pannas, veļas beržamais dēlis u. tml., var izmantot arī bubynu. Arī sporta spēļu fani izvēlas iegādāties arī tautas mūz. instrumentu meistara Gunāra Igauņa darinātās bungas.
Bubyns galvenokārt sava nosaukuma, skanējuma, mītisko priekšstatu par tā izmantojumu dēļ ir ieguvis vairākas nozīmes ar atšķirīgu konotāciju: vietvārdi ar sakni Bub- (Biub-); frazeoloģisks teiciens: dancs ar bubynu! ‘īpaši paņēmieni, kas tiek veikti, ja ir problēmas ar datorprogrammu darbību’; daudznozīmīgi vērtējami tēli Veja Bubyns, Bubynu Justins 20. gs. pirmajā pusē periodikā; asociāciju par ierēdņu trafareto rīcību kā bungu rībināšanu apliecina daudznozīmīgie verbi bubinēt ‘paklusi, dusmīgi murmināt’, barabanīt ‘spēlēt bungas’, arī ‘rāties, bārties’,teiciens pa barabanu (salīdzinājumam krievu – по барабану), norādot uz vienaldzīgu attieksmi.
Intresting info
Par piemērotāko bubyna izgatavošanai atzīta suņa āda tās izturīguma un skanīguma dēļ. A. Kūkoja (O. Kūkuojs) dzejolī „Sarkaņu Jōņa (Juoņa dīna) bubyns” tēlots, kā suņa taukus senāk izmantoja tuberkulozes ārstēšanā, bet no ādas izgatavoja bungas (O. Kūkojs „Sovā saimē”, 1990, 47): Odums Līsa,/ Dylūni ōrstādams,/ Tāva suņam apēde taukus vysus,/ Pōri palyka ōda./ Sarkaņu Jōņs/ Ogurku tūveram vērsā tū stīpe,/ I elkšņa vōli/ Izdrōze dauzeišonai.