Name | Dreidzs, Dridzis, Dridzis, lake Dridzis, Дрыдзiс |
Author | Sandra Ežmale |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Dreidzs (arī Dridzis, Drīdzis vai Drīdzs) ir ezers Latgales augstienes Dagdys paugurainē (160,2 m vjl.), Kombuļu un Skaistas pag., netālu no Sauliskolna. Dreidzs ir: 1. Dziļākais ezers Baltijā. 2. Viens no visdzidrākajiem un tīrākajiem Latvijas ezeriem. 3. Unikāla īpaši aizsargājama dabas teritorija.
Dreidzs ir dziļāks par Rīgas jūras līci (53 m), izveidojies ledus laikmeta šļūdoņa kušanas ūdeņu darbības rezultātā pirms 10 000–12 000 g. (zylūs azaru zeme).
Ūdenī izšķīdušo sāļu un organisko vielu ziņā Dreidzs ir nabadzīgs, tāpēc ūdens krāsas un caurredzamības ziņā tas ir viens no visdzidrākajiem Latvijas ezeriem. Tā caurredzamība ziemā sasniedz 10–11 m, bet vasarā 5–6 m. Dreidžam ļoti raksturīgs ir tas, ka visos ūdens slāņos ir daudz skābekļa. Tas ir noteikts arī par lašveidīgo zivju ūdeņiem (ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros ir iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci). Pateicoties Dreidža dzidrajam ūdenim, tas ir iecienīta zemūdens medību jeb zvejas vieta (pagrauda).
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT) dibināta kā kompleksais dabas liegums „Drīdzis ar apkārtējo ainavu” (2627 ha), lai aizsargātu un saglabātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un pauguraiņu ainavu, kuras izteiksmīgums vispilnīgāk atklājas no Sauleskalna virsotnes. Kopš 2005. g. Dreidzs ir arī Eiropas nozīmes Natura 2000 teritorija. Dabas parka teritorijā konstatētas 11 īpaši aizsargājamu, retu augu sugu (mieturu hidrilla, vienzieda krastene, ūdeņu ērkšķuzāle u. c.), 24 īpaši aizsargājamas putnu sugas (lauku piekūns, paipala, apodziņš, baltmugurdzenis, grieze, jūras ērglis u. c.), 8 īpaši aizsargājamas Latvijas zīdītāju sugas (ūdrs, dīķa naktssikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis, Ziemeļu sikspārnis, brūnais garausainis u. c.), 8 aizsargājamas un retas bezmugurkaulnieku sugas (mainīgā spāre, marmora rožvabole (voguls), spožā skudra u. c.), 4 aizsargājamas zivju sugas (akmeņgrauzis, dūņu pīkste, repsis, platgalve).
Nozīmīga dabas parka sastāvdaļa ir Sauleskalns, kas ir ne tikai visaugstākais punkts un augstākais paugurs (relatīvais augstums – 51 m), bet arī seno latgaļu kulta vieta, kas nozīmīga ne tikai tuvākajos novados, bet arī plašākā apkārtnē. Padomju laikā (kopš 1968. g.) Sauleskalna teritorijā tika iekārtota Vissavienības tūrisma bāze „Sauleskalns” ar slēpošanas trasi. Arī mūsdienās dabas parka teritorija piedāvā viesiem daudzveidīgas atpūtas iespējas: naktsmītnes, pirtis (pierts), treileru un telšu vietas, velosipēdu, laivu, katamarānu, ūdensslēpju, distanču slēpju u. c. sporta inventāra nomu, ekskursijas pa Dreidzi ar kuteri un plostu.
Dreidzs ir dziļāks par Rīgas jūras līci (53 m), izveidojies ledus laikmeta šļūdoņa kušanas ūdeņu darbības rezultātā pirms 10 000–12 000 g. (zylūs azaru zeme).
Ūdenī izšķīdušo sāļu un organisko vielu ziņā Dreidzs ir nabadzīgs, tāpēc ūdens krāsas un caurredzamības ziņā tas ir viens no visdzidrākajiem Latvijas ezeriem. Tā caurredzamība ziemā sasniedz 10–11 m, bet vasarā 5–6 m. Dreidžam ļoti raksturīgs ir tas, ka visos ūdens slāņos ir daudz skābekļa. Tas ir noteikts arī par lašveidīgo zivju ūdeņiem (ūdeņi, kuros dzīvo vai kuros ir iespējams nodrošināt lašu (Salmo salar), taimiņu un strauta foreļu (Salmo trutta), alatu (Thymallus) un sīgu (Coregonus) eksistenci). Pateicoties Dreidža dzidrajam ūdenim, tas ir iecienīta zemūdens medību jeb zvejas vieta (pagrauda).
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT) dibināta kā kompleksais dabas liegums „Drīdzis ar apkārtējo ainavu” (2627 ha), lai aizsargātu un saglabātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un pauguraiņu ainavu, kuras izteiksmīgums vispilnīgāk atklājas no Sauleskalna virsotnes. Kopš 2005. g. Dreidzs ir arī Eiropas nozīmes Natura 2000 teritorija. Dabas parka teritorijā konstatētas 11 īpaši aizsargājamu, retu augu sugu (mieturu hidrilla, vienzieda krastene, ūdeņu ērkšķuzāle u. c.), 24 īpaši aizsargājamas putnu sugas (lauku piekūns, paipala, apodziņš, baltmugurdzenis, grieze, jūras ērglis u. c.), 8 īpaši aizsargājamas Latvijas zīdītāju sugas (ūdrs, dīķa naktssikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis, Ziemeļu sikspārnis, brūnais garausainis u. c.), 8 aizsargājamas un retas bezmugurkaulnieku sugas (mainīgā spāre, marmora rožvabole (voguls), spožā skudra u. c.), 4 aizsargājamas zivju sugas (akmeņgrauzis, dūņu pīkste, repsis, platgalve).
Nozīmīga dabas parka sastāvdaļa ir Sauleskalns, kas ir ne tikai visaugstākais punkts un augstākais paugurs (relatīvais augstums – 51 m), bet arī seno latgaļu kulta vieta, kas nozīmīga ne tikai tuvākajos novados, bet arī plašākā apkārtnē. Padomju laikā (kopš 1968. g.) Sauleskalna teritorijā tika iekārtota Vissavienības tūrisma bāze „Sauleskalns” ar slēpošanas trasi. Arī mūsdienās dabas parka teritorija piedāvā viesiem daudzveidīgas atpūtas iespējas: naktsmītnes, pirtis (pierts), treileru un telšu vietas, velosipēdu, laivu, katamarānu, ūdensslēpju, distanču slēpju u. c. sporta inventāra nomu, ekskursijas pa Dreidzi ar kuteri un plostu.
Intresting info
Par Dreidža dziļumu vairakkārt rakstīts presē. „Brīvā Zeme” (1938): Dridzī vienu virs otra varētu salikt 3 sešstāvu namus un nez vai arī tad saskatītu augšējā nama skursteņus. „Latgales Laiks” (2011, Nr. 26): Vietējo iedzīvotāju fotogrāfijās ir fiksēts dīvains siluets ūdenī un savādas pēdas Dreidža krastos, kuras atgādina milzīga ūdensputna pleznas nospiedumus. Tas atsauc atmiņā arī no ūdenslīdējiem dzirdētos nostāstus par joprojām neizpētītajām ezera dzīlēm, jo nolaisties ezera visdziļākajā vietā nevienam vēl nav izdevies.