| Name | Pods, pūds, puodas, pot, гаршчок |
| Author | Janīna Gribuste (1940) |
| Year of establishment | 1987. g. |
| Place of establishment | Rēzekne |
Description
J. Gribuste dzimusi Rēzeknes raj. Zundos (tag. Rēzeknes nov.). J. Gribuste mācījusies Rēzeknes 1. vidusskolā, tad Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles keramikas nodaļā pie Martas Krastiņas, bet praksi izgājusi pie Polikarpa Čerņavska.
J. Gribuste ir Latgales keramikas tradīciju turpinātāja, skolotāja daudziem keramiķiem Rēzeknes lietišķajā mākslas skolā (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), kā arī keramikas nodaļas vadītāja. J. Gribuste izceļas ar savu savdabīgu un oriģinālu rokrakstu podu darināšanā – smalkām formām, atturīgumu un eleganci. Ar J. Gribustes ienākšanu keramiķu vidū Latgales podniekiem piepulcējas arī citas sievietes, kas turpina Latgales keramikas tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm.
Pods, ārpusē klāts ar caurspīdīgu glazūru uz baltmāla, iekšpusē uz māla toņa, iežmauga zem augšmalas, rotāts ar tumšzilas glazūras gleznojumu. Smalks un elegants. Keramiķes trauku muzeja krājumā ir diezgan daudz, šis izceļas ar formas tīrību, vienkāršību, kas raksturo J. Gribustes māla formēšanas paņēmienus.
J. Gribuste ir Latgales keramikas tradīciju turpinātāja, skolotāja daudziem keramiķiem Rēzeknes lietišķajā mākslas skolā (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola), kā arī keramikas nodaļas vadītāja. J. Gribuste izceļas ar savu savdabīgu un oriģinālu rokrakstu podu darināšanā – smalkām formām, atturīgumu un eleganci. Ar J. Gribustes ienākšanu keramiķu vidū Latgales podniekiem piepulcējas arī citas sievietes, kas turpina Latgales keramikas tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm.
Pods, ārpusē klāts ar caurspīdīgu glazūru uz baltmāla, iekšpusē uz māla toņa, iežmauga zem augšmalas, rotāts ar tumšzilas glazūras gleznojumu. Smalks un elegants. Keramiķes trauku muzeja krājumā ir diezgan daudz, šis izceļas ar formas tīrību, vienkāršību, kas raksturo J. Gribustes māla formēšanas paņēmienus.
Intresting info
Par baltmālu (angobu) un tā izmantošanu keramiķe Līga Skariņa ir teikusi šādi: Ja pavisam īsi, tad angoba ir franču valodas vārds „engobe” un nozīmē – apziešana. Angobēt – nozīmē pārklāt virsmu ar angobu, bet pati angoba ir labi atduļķoti māli, kas pēc apdedzināšanas iegūst vēlamo krāsu. Angobas kā citas krāsas mālu lietošana trauku dekorēšanā pirmsākumi ir saistīti ar neolītu. Piemēram, no cilvēces kultūras vēstures pazīstamā antīkā keramika, slavenās grieķu vāzes ir apgleznotas un dekorētas ar angobas laku. Mūsdienu keramikā angobas galvenokārt izmanto divu iemeslu dēļ – lai mainītu virsmas krāsu un lai mainītu virsmas faktūru.
Burāne I. Māls kā visums. Keramiķe Līga Skariņa.
http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=1058&v_sadala=8&ban=&year=2005
Burāne I. Māls kā visums. Keramiķe Līga Skariņa.
http://www.makslaplus.lv/view.php?open_texts=1058&v_sadala=8&ban=&year=2005
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |