| Name | Krūze, krūze, ąsotis, jug, збан |
| Author | Jāzeps Gailišs (1915–1983) |
| Year of establishment | 1960. g. |
| Place of establishment | Rēzeknes raj., Feimaņu ciems, Melderi (tag. Rēzeknes nov., Feimaņu pag.) |
Description
J. Gailišs dzimis Rēzeknes arpriņķa Silajāņu pag. Melderos. Podnieks trešajā paaudzē. J. Gailišs podnieka amatu apguvis 20. gs. 30. g. pie sava tēva Jāņa. Keramiķis ir izbūvējis sev cepli, kurā varēja izdedzināt līdz 800 podiem. Pamatā darinājis saimniecības traukus, bet vēlāk, pēc atgriešanās no Sibīrijas, pievērsies dekoratīvajai keramikai. Viņš ir vienīgais Latgales keramiķis, kurš bijis izsūtīts uz Sibīriju (25.03.1949.–18.12.1956.), izsūtījuma vieta: Omskas apg. Isiļkulas raj.
Krūze glazēta ar tumši zaļo glazūru uz baltmāla toņa. Bagātīgi rotāta – ar skrāpēto ķemmes līkloci krūzes augšdaļā, rakstā sakārtotiem, plastisko punktu pielīmējumiem kakla daļā un plastisko punktu, virpas, skrāpētā līkloča un bedrīšu joslām vidusdaļā.
Šo krūzi J. Gailišs darinājis neilgi pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā. 1960. g. 11. augustā Rēzeknes novadpētniecības muzejs (tag. Latgales Kultūrvēstures muzejs) krūzi nopircis no autora par 20, 00 rubļiem.
Krūze glazēta ar tumši zaļo glazūru uz baltmāla toņa. Bagātīgi rotāta – ar skrāpēto ķemmes līkloci krūzes augšdaļā, rakstā sakārtotiem, plastisko punktu pielīmējumiem kakla daļā un plastisko punktu, virpas, skrāpētā līkloča un bedrīšu joslām vidusdaļā.
Šo krūzi J. Gailišs darinājis neilgi pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā. 1960. g. 11. augustā Rēzeknes novadpētniecības muzejs (tag. Latgales Kultūrvēstures muzejs) krūzi nopircis no autora par 20, 00 rubļiem.
Intresting info
Viena no populārākajām latviešu tautasdziesmām ir tieši par zaļo krūzi. Latviešu tautasdziesma „Meita gāja uz avotu” ( tautā biežāk saukta kā „Zaļā krūze”):
Meita gāja uz avotu, uz avotu,
Zaļa krūze rociņā(i), rociņā.
Pretī nāca jauni puiši
Sasit meitai zaļo krūzi.
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai naudu sola :
Meitai naudas nevajag(a)!
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai muižu sola,
Meitai muižas nevajag(a).
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai puisi sola, puisi sola
Meitai puiša gan vajag(a).
„Sasper, velns, to zaļo krūzi,
Es pie puiša turēšos(i)!
Es pie puiša turēšos(i),
Kā pie zelta gabaliņa.
Lai atskan dziesmas. Dziesmu krājums. ASV: Grāmatu draugs, 1955, 470.
Meita gāja uz avotu, uz avotu,
Zaļa krūze rociņā(i), rociņā.
Pretī nāca jauni puiši
Sasit meitai zaļo krūzi.
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai naudu sola :
Meitai naudas nevajag(a)!
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai muižu sola,
Meitai muižas nevajag(a).
Meita raud pēc zaļās krūzes :
„Krūzīt, manu zaļo krūzīt!”
Puiši meitai puisi sola, puisi sola
Meitai puiša gan vajag(a).
„Sasper, velns, to zaļo krūzi,
Es pie puiša turēšos(i)!
Es pie puiša turēšos(i),
Kā pie zelta gabaliņa.
Lai atskan dziesmas. Dziesmu krājums. ASV: Grāmatu draugs, 1955, 470.
| Available on exposure | Jā |
| Collection | Latgales keramika |