| Name | Krūze, krūze, ąsotis, jug, збан |
| Author | Polikarps Čerņavskis (1923–1997) |
| Year of establishment | 1980. g. |
| Place of establishment | Preiļu rajona Riebiņu ciems Babri (tag. Riebiņu nov.) |
Description
P. Čerņavskis dzimis Rēzeknes apriņķa Silajāņu pag. Jurīšos. Amatu mācījies pie Antona Babra un Polikarpa Vilcāna (P. Čerņavska krusttēvs). Kopš 1942. g. keramiķis piedalās izstādēs, bet 1957. g. kļūst par Latvijas mākslinieku savienības biedru. P. Čerņavskis ir Andreja Paulāna medaļas laureāts. 1989. g. P. Čerņavskim tiek piešķirts Latvijas PSR nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. P. Čerņavskis – keramiķis, kurš ar sūru darbu ieguvis izcila podu darinātāja vārdu un slavu. Viņš smalki pārzinājis glazūru nianses, un viņa veidotie ornamenti uz vāzēm, krūzēm, podiem un kausiem parāda šī keramiķa augsto meistarību. Māls ir materiāls, kas P. Čerņavska rokās plastiski pārtapis pievilcīgās formās, un kā liels meistars keramiķis uz krūzēm un vāzēm veidojis grafiskas kompozīcijas.
Krūze ar platu, pazeminātu vēderdaļu, platu, lentveida augšmalu priekšpusē ar snīpi, otrpus osai. Glazūra koši dzeltena uz baltmāla ar notecējumiem līdz vēderam, apakšdaļā – caurspīdīga uz baltmāla, iekšpusē – uz māla. Rotāta ar bedrīšu cilnīšu joslu uz vēdera paplatinājuma un skrāpētām „saulītēm” sānos. Krūze veidota pēc Rēzeknes novadpētniecības muzeja (tag. Latgales kultūrvēstures muzejs) pasūtījuma.
Krūze ar platu, pazeminātu vēderdaļu, platu, lentveida augšmalu priekšpusē ar snīpi, otrpus osai. Glazūra koši dzeltena uz baltmāla ar notecējumiem līdz vēderam, apakšdaļā – caurspīdīga uz baltmāla, iekšpusē – uz māla. Rotāta ar bedrīšu cilnīšu joslu uz vēdera paplatinājuma un skrāpētām „saulītēm” sānos. Krūze veidota pēc Rēzeknes novadpētniecības muzeja (tag. Latgales kultūrvēstures muzejs) pasūtījuma.
Intresting info
Par to, kā P. Čerņavskim veicies ar mācīšanos pie aroda skolotāja P. Vilcāna, aprakstījusi V. Rozenberga: Polikarps [Čerņavskis] juta, ka vēl jāmācās, un devās pie Polikarpa Vilcāna, kam bija laba darbnīca un ceplis, un sabiedrībā atzīts vārds. Abi strādāja blakus. Katram sava virpa, savi māli, savas glazūras, savi darbi. (..) Apmācība lielākoties sakņojās uzmanīgos meistara darba vērojumos. P. Vilcāns daudz nejaucās sava mācekļa darbā. Kad Polikarps [Čerņavskis] bija kādu daļu savirpojis, meistars, ar skatu to novērtējis, noteica „Mjā, labi ir”! Tā bija augstākā atzinība.
Rozenberga V. (sast.) Polikarps Čerņavskis. Keramikas izstādes katalogs. Rīga: LPSR Vēstures muzejs, 1983, 3.
Rozenberga V. (sast.) Polikarps Čerņavskis. Keramikas izstādes katalogs. Rīga: LPSR Vēstures muzejs, 1983, 3.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |