| Name |
Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author |
Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment |
20. gs. 60. g otrā puse |
| Place of establishment |
Preiļu raj., „Šembeļi” |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē, jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. tika iesaukts karadienestā,1917. g. demobilizējās un atgriežoties drīz vien uzsāka darbu ar mālu.
1925. g. A. Paulāns apprecas ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī ir podnieki. Sieva ir čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. keramiķim bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā, 1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts.
1931. g. A. Paulāns, tēva veco māju pārbūvējis, izveidojis darbnīcu un cepli. Meistars viens no pirmajiem
20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, keramiķim nācās šķirties no darbnīcas, bet 1949. g. sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinot galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām.
1958. g. podnieks ticis uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves viņa māja un ceplis tika pārvesti uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
LKM keramikas kolekcijā ir daudz A. Paulāna vāžu un, tās apskatot, var spriest par vāžu formu veidošanos, jo Latgalē vāzes sākotnēji podnieki virpoja vienkāršas, un pakāpeniski to forma tika papildināta ar dekoratīviem elementiem, kas atspoguļojas arī A. Paulāna vāžu kontekstā.
Vāze ar zalkšveida osām. Augšējā mala dublēta ar plastiskā līkloča iespiedumu joslu. Glazūra spilgti zaļa uz baltmāla toņa, iekšpusē bezkrāsaina uz māla toņa. Rotāta ar punktiņu un skrāpētu četrstūru joslām.
Intresting info
Latgales keramikas meistari visus māla darbus – rakšanu, māla sagatavošanu, virpošanu, apstrādi, cepļa būvi, darbu apdedzināšanu, gatavo darbu pārdošanu prata veikt paši, un to bija mācījušies gadiem, mūža nogalē visas zināšanas centās nodot mācekļiem un, ja viss cikls bija izdarīts, tad ieguva godpilno – vecmeistara titulu kā Andrejs Paulāns.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
