| Name |
Krūze, krūze, ąsotis, jug, збан |
| Author |
Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment |
1967. g. |
| Place of establishment |
Silajāņi |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē, jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. tika iesaukts karadienestā, 1917. g. demobilizējās un atgriežoties drīz vien uzsāka darbu ar mālu.
1925. g. A. Paulāns apprecas ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī ir podnieki. Sieva ir čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. keramiķim bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā, 1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts.
1931. g. A. Paulāns, tēva veco māju pārbūvējis, izveidojis darbnīcu un cepli. Meistars viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, keramiķim nācās šķirties no darbnīcas, bet 1949. g. sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinot galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām.1958. g. podnieks ticis uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves viņa māja un ceplis tika pārvesti uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
A. Paulāns ir bijis skrāpētā ornamenta izcils meistars, šī krūze ir viens no priekšmetiem, kas uzrāda keramiķa skrāpētā ornamenta veidošanas prasmes.
Alus krūze koši dzeltena, kakla un osas daļā brūnas glazūras sakusumi. Lentveida augšmala ar snīpi priekšpusē. Augšmalā abpus traukam skrāpētas puķītes, skrāpētie līkloči kakla iežmaugā, plecu daļā skrāpētie „komati”, punktotu trīsstūru josla, kuru iekšpusē skrāpētās puķītes.
Intresting info
Keramiķis E. Vasilevskis atceras, ka 20. gs. 80. g. daudzi Rīgas zinātnieki, entuziasti, keramikas pētnieki apmeklēja Latgali ar nolūku – uzzināt ko jaunu par Latgales keramiku. Vācot keramikas rotāšanas ornamenta paraugus, kādam pieredzējušam keramiķim lūdza uzzīmēt ar zīmuli uz papīra ornamenta paraugu. Diemžēl podnieks to nevarēja izpildīt, jo bija pieradis veidot skrāpējumu uz māla, un papīru viņš vienkārši vairākkārt caurdūra. A. Paulānam, noteikti būtu gadījies tāpat, jo savus ornamentus viņš veidoja mālā, ne uz papīra.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
