| Name | Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author | Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment | 20. gs. 60.–70. g. |
| Place of establishment | Silajāņi |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē, jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. tika iesaukts karadienestā, 1917. g. demobilizējās un atgriežoties drīz vien uzsāka darbu ar mālu.
1925. g. A. Paulāns apprecas ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī ir podnieki. Sieva ir čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. keramiķim bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā, 1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts.
1931. g. A. Paulāns, tēva veco māju pārbūvējis, izveidojis darbnīcu un cepli. Meistars viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, keramiķim nācās šķirties no darbnīcas, bet 1949. g. sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinot galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām. 1958. g. podnieks ticis uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves viņa māja un ceplis tika pārvesti uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
Vāze ar zalkšveida osām, ar figūriņu, glazūra ārpusē tumšbrūna, iekšpusē caurspīdīga, „tautumeitas” tipa, lejasdaļā punktotu joslu un skrāpētu līkloču rotājums.
1925. g. A. Paulāns apprecas ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī ir podnieki. Sieva ir čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. keramiķim bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā, 1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts.
1931. g. A. Paulāns, tēva veco māju pārbūvējis, izveidojis darbnīcu un cepli. Meistars viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, keramiķim nācās šķirties no darbnīcas, bet 1949. g. sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinot galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām. 1958. g. podnieks ticis uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves viņa māja un ceplis tika pārvesti uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
Vāze ar zalkšveida osām, ar figūriņu, glazūra ārpusē tumšbrūna, iekšpusē caurspīdīga, „tautumeitas” tipa, lejasdaļā punktotu joslu un skrāpētu līkloču rotājums.
Intresting info
A. Paulāns un viņa laikabiedri atklātas uguns keramikas apdedzināšanas cepļus pēc keramikas apdedzināšanas bija iemanījušies izmantot dažādām saimniecības vajadzībām – ābolu žāvēšanai, ēdiena gatavošanai, gaļas žāvēšanai.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |