| Name |
Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author |
Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment |
1967. g. |
| Place of establishment |
Preiļu raj., Šembeļi (tag. Preiļu nov.) |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē, jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. tika iesaukts karadienestā, 1917. g. demobilizējās un atgriežoties drīz vien uzsāka darbu ar mālu.
1925. g. A. Paulāns apprecas ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī ir podnieki. Sieva ir čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. keramiķim bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā, 1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts.
1931. g. A. Paulāns, tēva veco māju pārbūvējis, izveidojis darbnīcu un cepli. Meistars viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, keramiķim nācās šķirties no darbnīcas, bet 1949. g. sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinot galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām. 1958. g. podnieks ticis uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves viņa māja un ceplis tika pārvesti uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā. Lielai daļai cilvēku piemīt vēlme romantizēt vidi sev apkārt, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc tik bagātīgi pārstāvētas vāzes, veidotas pēc pieprasījuma un tāpēc arī tik dažādas.
Vāze ar zalkšveida osām un plastisko līkloci (sauļotā staba tipa). Glazūra tumši dzeltena uz baltmāla toņa, iekšpusē bezkrāsaina uz māla toņa. Rotāta ar skrāpētu līniju, punktiņu un četrstūru joslām.
Intresting info
Par A. Paulāna popularitātes augšanu mākslas zinātnieks J. Pujāts teicis: Viņš [A. Paulāns] strādā ļoti intensīvi, gadā izdedzinot cepļus desmit vai vienpadsmit. Un katrā ceplī ap sešsimt darbu. Paulāna labā podnieka slava sāk izskanēt silajāniešos un tautas keramikas cienītāju aprindās Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā. Centīgākie meklē ceļu uz Silajāņiem un pat šauro sila taciņu uz Šembeļiem, vaicā pēc meistara Paulāna.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 115.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
