| Name | Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author | Polikarps Čerņavskis (1923–1997) |
| Year of establishment | 1964. g. |
| Place of establishment | Silajāņi |
Description
P. Čerņavskis dzimis Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Jurīšu sādžā (tag. Rēzeknes nov.). Pirmo reizi jaunietis podnieka ripu ieraudzījis keramiķu Riuču ģimenē, pie kuriem vasarās ganījis lopus. Pusaudža gados piepelnījies pie apkārtnes podniekiem, ar kājām mīcot mālus. Pirmās iemaņas māla veidošanā apguvis pie keramiķa Aloiza Babra viņa darbnīcā.
Pirmā darbu izstāde notikusi 1942. g. kopā ar keramiķi Staņislavu Vilcānu. Pēc 2. pasaules kara, lai nebūtu jāstājas kolhozā, ar kolhozu noslēdzis līgumu un keramiku nodevis kolhozam.1959. g. keramiķis uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 1983. g. pārcēlies uz Preiļiem, kur izveidojis savu keramikas kopu, amata prasmes tālāk nododot dēlam Jāzepam, znotam Jāzepam Caicam, krustdēlam Aleksandram Rečam. No Čerņavska mācījušies daudzi Latgales keramiķi – Valdis Pauliņš, Evalds Vasilevskis.
Liela izmēra trauki LKM krājumā visbiežāk ienākuši 20. gs. 80. g. Šī vāze ir izņēmums, jo radīta daudz agrāk. Autors atradis īpatnēju risinājumu – trauka šaurākā daļa ir veidota ar faktūru, un vāzes lejas daļa, atstāta vienmērīgi, glazēta vienā tonī.
Dekoratīva grīdas vāze ar šauru, izstieptu kakla daļu. Lejasdaļā tumši zaļa glazūra, plecu un kakla daļā raupja tumšbrūna virsma.
Pirmā darbu izstāde notikusi 1942. g. kopā ar keramiķi Staņislavu Vilcānu. Pēc 2. pasaules kara, lai nebūtu jāstājas kolhozā, ar kolhozu noslēdzis līgumu un keramiku nodevis kolhozam.1959. g. keramiķis uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 1983. g. pārcēlies uz Preiļiem, kur izveidojis savu keramikas kopu, amata prasmes tālāk nododot dēlam Jāzepam, znotam Jāzepam Caicam, krustdēlam Aleksandram Rečam. No Čerņavska mācījušies daudzi Latgales keramiķi – Valdis Pauliņš, Evalds Vasilevskis.
Liela izmēra trauki LKM krājumā visbiežāk ienākuši 20. gs. 80. g. Šī vāze ir izņēmums, jo radīta daudz agrāk. Autors atradis īpatnēju risinājumu – trauka šaurākā daļa ir veidota ar faktūru, un vāzes lejas daļa, atstāta vienmērīgi, glazēta vienā tonī.
Dekoratīva grīdas vāze ar šauru, izstieptu kakla daļu. Lejasdaļā tumši zaļa glazūra, plecu un kakla daļā raupja tumšbrūna virsma.
Intresting info
Angoba apzīmē gleznošanai (otēšanai) domātu šķidru baltmāla masu, kas tonēta ar dažu oksīdu palīdzību. Termoizturība tam augstāka nekā sarkanajam mālam (1200O C). Angobu silajānieši trauku glazēšanā izmantoja jau pirms Otrā pasaules kara, tādā veidā panākot glezniecisku trauka virsmu.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |