| Name | Krūzīte (deserta servīze), krūzeite (deserta servize), ąsotėlis (servizas desertui), small cup (dessert set), збаночак (дэсертны сервіз) |
| Author | Polikarps Čerņavskis (1923–1997) |
| Year of establishment | 1980. g. |
| Place of establishment | Rēzeknes raj., Gailīšu c. p., Babru s. (tag. Rēzeknes nov.) |
Description
P. Čerņavskis dzimis Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta Jurīšu sādžā (tag. Rēzeknes nov.). Pirmo reizi jaunietis podnieka ripu ieraudzījis keramiķu Riuču ģimenē, pie kuriem vasarās ganījis lopus. Pusaudža gados piepelnījies pie apkārtnes podniekiem, ar kājām mīcot mālus. Pirmās iemaņas māla veidošanā apguvis pie keramiķa Aloiza Babra viņa darbnīcā. Pirmā darbu izstāde notikusi 1942. g. kopā ar keramiķi Staņislavu Vilcānu. Pēc 2. pasaules kara, lai nebūtu jāstājas kolhozā, ar kolhozu noslēdzis līgumu un keramiku nodevis kolhozam. 1959. g. keramiķis uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 1983. g. pārcēlies uz Preiļiem, kur izveidojis savu keramikas kopu, amata prasmes tālāk nododot dēlam Jāzepam, znotam Jāzepam Caicam, krustdēlam Aleksandram Rečam. No Čerņavska mācījušies daudzi Latgales keramiķi – Valdis Pauliņš, Evalds Vasilevskis u. c.
LKM keramikas kolekcijā ir daudz meistara darbu, bet šī ir vienīgā Polikarpa Čerņavska darinātā deserta servīze. Tā paredzēta 6 personām un tajā ietilpst: krūze, bļoda, saldumu trauks, 6 krūzītes, 6 bļodiņas.
Krūzītes glazūra ir gaiši zaļa uz baltmāla toņa. Rotāta ar virpas svītru un skrāpētu saulīšu ornamentiem.
LKM keramikas kolekcijā ir daudz meistara darbu, bet šī ir vienīgā Polikarpa Čerņavska darinātā deserta servīze. Tā paredzēta 6 personām un tajā ietilpst: krūze, bļoda, saldumu trauks, 6 krūzītes, 6 bļodiņas.
Krūzītes glazūra ir gaiši zaļa uz baltmāla toņa. Rotāta ar virpas svītru un skrāpētu saulīšu ornamentiem.
Intresting info
P. Čerņavskis par trauku apdedzināšanu teicis: Māla izstrādājumu apdedzināšana ilgst apmēram diennakti. Tas ir viens no atbildīgākajiem darba posmiem, jo mazākā neuzmanība var sabojāt visu cepļa produkciju. Cepļa kurināšanai vajadzīga sausa skuju koku malka, kas ātri deg un dod liesmu. Cepļa sakaršanas pakāpi meistars nosaka pēc vairākām pazīmēm, raksturīgākā no tām ir virspusē esošo trauku pāreja no sarkankvēles baltkvēlē. Apdedzināšanas procesa beigās cepļa temperatūrai jāsasniedz 900 – 1000 grādi pēc celsija.
Čerņavskis P. Silajāņu keramika. Preiļu novada daba un vēsture. Rīga: 1967, 65.
Čerņavskis P. Silajāņu keramika. Preiļu novada daba un vēsture. Rīga: 1967, 65.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |