| Name | Ievārījuma pods, īvuorejuma pūds, puodas uogienei, jam pot, гаршчок для варэння |
| Author | Polikarps Vilcāns (1894–1969) |
| Year of establishment | 20. gs. 20. g. |
| Place of establishment | Silajāņi |
Description
Polikarps Vilcāns dzimis Silajāņu pagasta Dūbu sādžā. Podnieka amata prasmes apguvis pie tēva – Joahima, kurš bijis viens no labākajiem sādžas podniekiem. Vilcānu dzimta 3 paaudžu laikā devusi 28 podniecības meistarus. Pirmo patstāvīgo cepli topošais podnieks izkurinājis 16 gadu vecumā. Pēc Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas P. Vilcāns piedalījies cīņās Kolčaka frontē. Bijis precējies ar podnieku Riuču māsu Paulīni. No 1936. g. sācis piedalīties izstādēs. Keramiķis darinājis pieprasītus saimniecības traukus, viens no pirmajiem uzsācis virpot liela izmēra traukus. 1937. g. – Parīzē Starptautiskās mākslas un tehnikas izstādē – saņēmis zelta medaļu un diplomu, 1938. g. Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē P. Vilcānam piešķirts goda diploms. Jau 1957. g. podnieks uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Meistars darbojies keramikas tehnoloģisko procesu uzlabošanā, izkopis grafiskā ornamenta izpildījumu. Silajāniešu trauki ir bagātīgi pārstāvēti LKM keramikas kolekcijā, daļa no tiem ir apskatāmi ekspozīcijā „Māla un uguns radīts brīnums” tā saucamajā Slavas zālē, kurā izvietoti labākie Latgales keramikas vecmeistaru darbi un sasniegumi. LKM krājumā pods nonācis no Martas Krastiņas 1967. g.
Pods, cilindriskas formas, ar deformētu augšmalu. Glazūra: vienā pusē gaiši brūna, otrā pusē tumši zaļa (izdegusi), pašā apakšā bez glazūras, rotāts ar baltmāla un zaļas glazūras gleznotām svītru līkloča un punktu joslu.
Pods, cilindriskas formas, ar deformētu augšmalu. Glazūra: vienā pusē gaiši brūna, otrā pusē tumši zaļa (izdegusi), pašā apakšā bez glazūras, rotāts ar baltmāla un zaļas glazūras gleznotām svītru līkloča un punktu joslu.
Intresting info
Ievārījuma poda formai bija svarīgi, lai tas būtu pietiekoši liels, no iekšpuses – glazēts, ar izteiksmīgu iežmaugu poda kakla daļā, lai varētu apsiet lupatiņu kā trauka nosedzošu daļu. Ievārījuma podu latgaliski dēvē par sloiņīku, un visbiežāk tā profils ir tuvs cilindram, lai vienkārši un ērti varētu no trauka izdabūt tā garšīgo saturu – ievārījumu.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |