| Name |
Svilpaunieks, sviļpaunīks, švilpukas, whistle, свістулька |
| Author |
Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment |
1967. g. |
| Place of establishment |
Silajāņi |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē. Jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. A. Paulāns tika iesaukts karadienestā, 1917. g. demobilizējies un atgriežoties drīz vien uzsācis darbu ar mālu. 1925. g. viņš apprecējies ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī bija podnieki. Sieva bija čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. podniekam bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā,1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts. 1931. g. meistars veco tēva māju pārbūvējis un izveidojis darbnīcu ar cepli. A. Paulāns viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, meistaram nācās šķirties no darbnīcas. 1949. g. A. Paulāns sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinājis galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām. 1958. g. keramiķis tika uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves darbnīcu un cepli pārveda uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
Svilpaunieks – sīkplastikas figūriņa ar 11 galvām: centrā zirga galva, uz malām simetriski izvietotas kazas, govs, suņa un 2 zirga galvas. Zirgam mugurā jātnieks, viņam blakus gailis. Glazūra – dzeltenā dzindra uz baltmāla toņa.
Intresting info
Taču Paulāna darbos ir kaut kas vēl, kā izteikšanai grūti atrast īstos vārdus. Aiz Paulāna trauku, svečturu un svilpaunieku redzamā fenomena ir vēl kaut kāda cita daļa, kas mirdz kā garīgs starojums. Tas ir viņa darbu organiskais saistījums ar citām tautas radītajām kultūras vērtībām. Tas ir tautas mākslas augstākais segums, tās īstuma pats nozīmīgākais apliecinājums.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 114.
| Available on exposure |
Jā |
| Collection |
Latgales keramika |
