Name | Dekoratīvs šķīvis, dekorativs škeivs, dekoratyvinė lėkštė, wall decor – a decorative plate, дэкаратыўная талерка |
Author | Jānis Seiksts (1947) |
Year of establishment | 1980. g. |
Place of establishment | Madona |
Description
Keramiķis J. Seiksts dzimis Ludzas raj. Mežvidu Ezerniekos (tag. Ludzas nov.). Pirmo reizi ar mālu viņš sastapies Antona Šmulāna darbnīcā. No 1964. – 1968. g. Jānis mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles keramikas nodaļā. Vēl students būdams, iepazinis Latgales keramikas vecmeistaru darbus, diplomdarbu „Latgales vāzes„ veidojis pie P. Čerņavska viņa darbnīcā. Keramiķis strādājis ražošanas apvienībā „Latvijas keramika”. 1973. g. J. Seiksts apmeties uz dzīvi Madonas pusē – Grostonas Grāvīšos, kur izveidojis darbnīcu. Meistars mālu izjūt kā skaudri cietu materiālu, kam var uzticēt bagātu formu. J. Seiksts pārzina saimniecības trauku formas, keramiku veido gan pieturoties pie tradīcijām, gan ieviešot novitātes. No 1968. g. keramiķis sācis piedalīties izstādēs, 1980. g. uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. 2000. g. V. Pauliņš Madonā organizējis Starptautisko keramikas simpoziju „Māksla vidē”.
Dekoratīvs šķīvis, apaļas formas, sekls, ārējā malā plastiskais līklocis, iekšpusē plastisku stabiņu joslas, skrāpētu saulīšu un jumtiņu rakstu joslas. Glazūra uz baltmāla toņa gar malu un centrā zaļa, starp tām pelēcīgi brūna.
Dekoratīvs šķīvis, apaļas formas, sekls, ārējā malā plastiskais līklocis, iekšpusē plastisku stabiņu joslas, skrāpētu saulīšu un jumtiņu rakstu joslas. Glazūra uz baltmāla toņa gar malu un centrā zaļa, starp tām pelēcīgi brūna.
Intresting info
Par pieprasīta podnieka darbu, kā tas ir J. Seiksta gadījumā, un zināmu aprēķinu S. Šmidkena spriedusi: Labs amatnieks grib parādīt vienu vai vairākus efektus, kuri viņam vislabāk padodas. Sava paņēmiena izkopšana ilgtermiņa atkārtojumos noved pie virtuoza izpildījuma. Bezkļūdu rīcība ir labas amatniecības pamats. Amatnieks nemīl risku, bezgarantijas meklējumus, tādēļ paliek pie atrastā variēšanas sava temperamenta un darba spēju robežās. Gaumīga keramika tiek veidota ar aprēķinu, ņemdama vērā pastāvošo pieprasījumu. Radīt ar jūtām amatnieks neuzdrošinās.
Šmidkena S. Vai keramika zaudē lietišķumu? Latviešu lietišķā māksla. Rīga: Liesma, 1987, 61.
Šmidkena S. Vai keramika zaudē lietišķumu? Latviešu lietišķā māksla. Rīga: Liesma, 1987, 61.
Available on exposure | Nē |
Collection | Latgales keramika |