| Name |
Velniņš, veļneņš / čorteņš, velniukas, devil, чорцік |
| Author |
Antons Šmulāns (1927–1972) |
| Year of establishment |
1972. g. |
| Place of establishment |
Ludzas raj., Blontu c. p. (tag. Ludzas nov.) |
Description
Podnieks A. Šmulāns dzimis Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā, Kucovkas sādžā (tag. Ludzas nov.). Poddara māku Antons mācījies pie tēva Jāzepa, kurš bijis labs meistars. Podnieka darbības sākumā podnieks darbus apdedzināja kopējā ceplī ar tēva brāli Tadeušu Šmulānu un tēva māsas vīru Antonu Buividu. Dzīves laikā A. Šmulāns sasniedz tādu pašu popularitāti kā Andrejs Paulāns. Viens no spilgtākajiem Ludzas keramikas centra keramiķiem. Virpojis dažādus saimniecības traukus, tomēr izcilu talanta apliecinājumu uzrādījis sīkplastikā. A. Šmulāna veidotie velniņi, dzīvnieku figūriņas, tautā noskatīti sižeti, kas iemūžināti mālā, meistara dzīves laikā bijuši ļoti pieprasīta prece.
LKM keramikas kolekcijā sastopamo darbu klāstā vairāk sastopami plastiskie darbi – spriedzes un emocionāla spraiguma pildītie velniņi, āži, figurālas kompozīcijas. Saimniecības trauki meistara izpildījumā ir retums.
Velniņš – stāvošs, aste saliekta uz augšu, galva nedaudz pagriezta pa labi, kreisajā padusē portfelis. Glazūra dzeltenbrūna uz baltmāla.
Intresting info
Šmulāna velni runā ļoti aktīvu plastisko valodu, kas labi nolasāma mazliet matētajā, Ludzas podniekiem raksturīgākajā vāpējumā. Lutauši runā ar visu ķermeni – figūriņas priekšpusi un sāniem, muguru un asti. Taču pats nozīmīgākais – galva, ragi, ausis un deguns, acu un mutes izteiksme.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 57.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
