| Name |
Sāls trauks, suoļneica/ suoļa trauks, druskinė, saltcellar, сальнічка |
| Author |
Ādams Kāpostiņš (1905–1987) |
| Year of establishment |
1978. g. |
| Place of establishment |
Rēzeknes raj., Pušas c., Loču s. (Viduslatgales podniecības centrs, Pušas pudurs) (tag. Rēzeknes nov.) |
Description
Ā. Kāpostiņš dzimis Rēzeknes apriņķa Andrupenes pag. Ločos. Amatu apguvis agrā jaunībā (no 12 gadu vecuma) pie tēva Stanislava. Tautas Daiļamata meistara anketā Ā. Kāpostiņš norādījis, ka skolā mācījies 19 dienas. Uz kādas no krūzēm meistars ir rakstījis, ka ar podniecību nodarbojas no 1919. g. Savos darbos Ā. Kāpostiņš saglabājis paaudzēs koptās labākās zemnieku podniecības tradīcijas. Kopš 1955. g. keramiķis ir piedalījies izstādēs. Ā. Kāpostiņš ir Andreja Paulāna medaļas un diploma laureāts, ko saņēmis 1981. g. 1977. g. viņam piešķirts Tautas Daiļamata meistara goda nosaukums.
Ādams Kāpostiņš pārvaldījis reducēto trauku apdedzinājumu, ar šādiem traukiem apmeklējis Dagdas tirgu, cilvēki labprāt šādus podus pirkuši. Ar zināšanām par reducēšanu podnieks labprāt dalījies ar amata kolēģiem. Sekojot Pušas podniecības tradīcijām, darinājis saimniecības traukus, atturīgus rotājumā, lietišķus un piemērotus jebkurai lauku saimniecībai. Viņš darinājis savdabīgas bārdainā vīra krūzes, podu virsmas papildinājis ar tekstiem, kuros apvienota gan krievu, gan latgaliešu, gan poļu, gan latviešu valodas skopās zināšanas. Podnieka amatu meistars izjutis kā svarīgu dzīves nepieciešamību. Veidojis arī dekoratīvo keramiku – svilpauniekus, sīkplastikas figūriņas. Ādama Kāpostiņa ģimenē izauguši seši bērni, vienam no dēliem viņš ir mēģinājis nodot savu amatu, bet tas nav izdevies. LKM keramikas kolekcijā kopumā ir vairāk nekā 40 Ā. Kāpostiņa darinātās krūzes un ap 20 cita veida keramikas darbu.
Sāls trauks, biķerveida formas, augšmalā plastiskais līklocis. Glazūra – ārpusē dzeltena uz baltmāla toņa, iekšpusē bezkrāsaina uz māla toņa. Vienā pusē ieskrāpēts stilizēts „saulītes” raksts.
Intresting info
Sālnīcas darina visos Latgales keramikas centros. Šī trauka prototips laiž dziļas saknes vēsturē – līdz pat neolītam, protams, tikai formas ziņā. Domājams, senatnē šo trauku izmantoja citādām vajadzībām. Sālnīcas siluetu veido puslode ar vairāk vai mazāk izteiktu kāju. Rotā tās ar virpas līkloci vai malas viļņveida izlocījumu. No iekšpuses un ārpuses sālnīca klāta ar vāpi.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 62.
| Available on exposure |
Jā |
| Collection |
Latgales keramika |
