| Name |
Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author |
Polikarps Vilcāns (1894–1969) |
| Year of establishment |
1968. g. |
| Place of establishment |
Rēzeknes raj., Silajāņi, Dūbu s. (tag. Rēzeknes nov.) |
Description
Polikarps Vilcāns dzimis Silajāņu pagasta Dūbu sādžā. Podnieka amata prasmes apguvis pie tēva – Joahima, kurš bijis viens no labākajiem sādžas podniekiem. Vilcānu dzimta 3 paaudžu laikā devusi 28 podniecības meistarus. Pirmo patstāvīgo cepli topošais podnieks izkurinājis 16 gadu vecumā.
Pēc Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas P. Vilcāns piedalījies cīņās Kolčaka frontē. Bijis precējies ar podnieku Riuču māsu Paulīni. No 1936. g. sācis piedalīties izstādēs. Keramiķis darinājis pieprasītus saimniecības traukus, viens no pirmajiem uzsācis virpot liela izmēra traukus. 1937. g. – Parīzē Starptautiskās mākslas un tehnikas izstādē – saņēmis zelta medaļu un diplomu, 1938. g. Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē P. Vilcānam piešķirts goda diploms. Jau 1957. g. podnieks uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Meistars darbojies keramikas tehnoloģisko procesu uzlabošanā, izkopis grafiskā ornamenta izpildījumu.
LKM keramikas kolekcijā ir daudz meistara trauku, un daļa no tiem apskatāma Latgales keramikas pastāvīgajā ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”.
Vāze, sauļotā staba tipa, ar osiņām un plastisko līkloci augšmalā. Glazūra – sūnu zaļa. Rotāta ar virpas svītrām kakla daļā un gar pekas malu, skrāpētu līkloča joslu kakla daļā un saulītēm abās vāzes pusēs.
Intresting info
Latgales keramikas vecmeistariem bija svarīgi, ka katrs priekšmets, ko viņi darināja no māla, būtu īpašs, neatkārtojams. Tautas māksla, lai arī kolektīvās darbības veids, tomēr nepieļauj mehānisku tiražēšanu un pavairošanu. Tādu būtisku niansi diezgan bieži aizmirst mūsdienu autori, kad visu sāk noteikt nauda, aizmirstas, ka vienkārša pavairošana ir ceļš uz tehnisku izpildījumu, bez sirds un dvēseles.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
