| Name | Medaunieks, medaunīks, puodas medui, honey pot, гаршчок для мёда |
| Author | Pēteris Ušpelis (1950–2003) |
| Year of establishment | 1980. g. |
| Place of establishment | Rēzeknes raj., Griškānu pag., Pocelujevka (tag. Rēzeknes nov.) |
Description
P. Ušpelis dzimis Preiļu raj. Silajāņu ciema Dūbēs (tag. Preiļu nov., Silajāņu pag.). Viņš mācījies Maltas vidusskolā. Savas amata prasmes P. Ušpelis apguvis, mācoties pie tēva – Antona Ušpeļa (seniora), kā arī pie Silajāņu keramikas meistariem – Polikarpa Vilcāna, Andreja Paulāna un Polikarpa Čerņavska. P. Ušpelis strādājis Jauno mākslinieku apvienībā. Keramiķis piedalījies izstādēs kopš 1964. g., un to skaits Latvijā sniedzas pāri simtam. 1971. g. viņam piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. 1980. g. keramiķis kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. P. Ušpelis ir bijis Tautas lietišķās mākslas studijas „Rēzeknes apriņķa pūdnīki” veidotājs un vadītājs (no 1990. g.). 1995. g. par nopelniem Latvijas labā viņam ticis piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. 1998. g. meistars iesaistījies Latgales keramikas glabāšanas fonda darbībā. 1999. g. viņš ierosinājis un veicinājis Andreja Paulāna darbnīcas un cepļa atjaunošanu Raiņa muzejā Jasmuižā. 2001. g. P. Ušpelim piešķirta Lielā folkloras gada balva. P. Ušpeli bija izdevies atrast savu oriģinālo rokrakstu, saglabājot tradicionālo Latgales keramikas Silajāņu stilu, kā arī nodot amata prasmes dēlam Andrim. LKM keramikas kolekcijā diezgan plaši ir pārstāvēti P. Ušpeļa darbi.
Medaunieks ar osām, glazēts sūnu zaļš ar gaišākiem plankumiem, apakšdaļa neglazēta, iekšpusē – zaļgandzeltens, rotāts ar virpas svītrām augšmalā, uz baltmāla joslas skrāpētu līkloču raksts, kas pārklāts ar glazūru.
Medaunieks ar osām, glazēts sūnu zaļš ar gaišākiem plankumiem, apakšdaļa neglazēta, iekšpusē – zaļgandzeltens, rotāts ar virpas svītrām augšmalā, uz baltmāla joslas skrāpētu līkloču raksts, kas pārklāts ar glazūru.
Intresting info
Latgales keramikā daudziem saimniecības traukiem tiek glazēta tikai trauka augšējā daļa, apakšējo atstāj neglazētu, lai varētu izbaudīt māla dabisko toni, kas parasti ir bijis piesātināti brūni sarkanā vai arī nedaudz citādā nokrāsā, atkarībā no dzelzs oksīda satura mālā. Mūsdienās, kad lielākā daļa keramiķu podus izgatavo no rūpnieciski sagatavota māla, šī neglazētā poda daļa vairs nesniedz estētisku gandarījumu.
| Available on exposure | Nē |
| Collection | Latgales keramika |