| Name |
Puķu pods, vazaunīks, vazonas, flowerpot, вазон |
| Author |
Ādams Kāpostiņš (1905–1987) |
| Year of establishment |
1980. g. |
| Place of establishment |
Rēzeknes raj. Pušas ciems, Loču sādžā (tag. Rēzeknes nov., Pušas pag.) |
Description
Ā. Kāpostiņš dzimis Rēzeknes apriņķa Andrupenes pag. Ločos. Amatu apguvis agrā jaunībā pie tēva Stanislava. Savos darbos Ā. Kāpostiņš saglabājis paaudzēs koptās labākās zemnieku podniecības tradīcijas. Kopš 1955. g. keramiķis ir piedalījies izstādēs. Ā. Kāpostiņš ir Andreja Paulāna medaļas un diploma laureāts, ko saņēmis 1981. g. 1977. g. piešķirts Tautas Daiļamata meistara goda nosaukums.
Latgalē puķu pods saukts par vazaunīku. Puķu pods ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, kam ir dekoratīva nozīme, tas, sākot ar 19. gs. beigām, izdaiļoja Latgales zemnieku istabas un mājas. Puķu podus parasti lika istabā uz palodzes. Augstums un platums vāzauniekiem proporcionāli bija vienāds, tie izcēlās ar krāsaino glazūru, tādā veidā atdzīvinot tumšās istabas. Formas ziņā tie atgādināja apgrieztu, nošķeltu konusu, vazaunīka sienas bija nedaudz izliektas „S” veidā.
Formas ziņā šis puķu pods raksturīgs tradicionālajam Ā. Kāpostiņa stilam, bet atšķirīgs ir glazūras pielietojums. Puķu poda augšdaļa paplašināta, augšmalā un zem tās plastiskais līklocis un iespiestu bedrīšu josla, baltmāla un zaļas glazūras gleznotais „lapiņu” rotājums, glazūra ārpusē caurspīdīga uz māla.
Intresting info
Ā. Kāpostiņš ir ne tikai virtuozs glazētājs, bet arī podu smeltētājs. Viņš ievērojis, ka veco ēku malka dod svelmainākus, sarkanīgākus, sulīgākus toņus. Jauna priežu malka vai celmi dodot blāvākas nokrāsas. Viņš cepli ir dedzinājis 7 līdz 11 stundas. Ceplis skaitījās gatavs trauku apdedzināšanai, ja, viegli piedauzot pie tā, kvadrātsprīdi gaisā uzlido viena vai pāris zilganu īsu dzirkstiņu.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 85.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
