Name | Lūznova, Lūznava, Luznava, Lūznova, Лузнава |
Author | Ēvalds Višķers |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Lūznova (Dlužneva, Glužneva) nav iedomājama bez: 1. Muižas. 2. Profesionālās mācību iestādes. 3. Jauno lūznaviešu aktivitātēm.
Lūznovys kultūrvidei ir bagāta vēsture. tag. Lūznovys teritorijā atradās Laizānu (Lajziny, Laizēni) sādža, kas 1870. g. nonāca poļu (poļaki) muižnieku brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumā. Brāļu uzvārds kalpoja par apdzīvotās vietas nosaukumu Glužņeva (Dlužņeva) līdz 19. gs. beigām.
19. gs. beigās brāļi Dlužņevski pārdeva savus īpašumus poļu izcelsmes ģenerālim, inženierim profesoram Kerbedzam (1810–1899). Staņislavs Kerbedzs ir pazīstams ceļu inženieris, projektējis un vadījis tiltu būvniecību.
Saimniekošanu Lūznovā S. Kerbedzs sāka ar to, ka nopirka baznīcu (bazneica) Zosnā, pārveda to uz Laizāniem un pārveidoja par savu dzīvojamo māju.
Lūznovys muižā 20. gs. sāk. norisinājās spraiga kultūras dzīve. Sarkanajā mājā bieži uzturējās Varšavas un Pēterburgas mākslinieki. Lai uzņemtu māksliniekus, tika ierīkota speciāla gleznotava (tag. dzīvojamā māja) parka teritorijā. No 1906. g. Lūznovys muižā strādāja tēlniece Jevģenija Stabrovska (1869–1941).
Apkārtnes labiekārtošanai tika ierīkots parks. Parka platība – 22 ha, t. sk. 2,2 ha ūdeņu. Pašlaik parka platība ir 10 ha. Kopš 1977. g. parks atrodas valsts aizsardzībā. Mūsdienās parkā saglabājušās retas koku sugas: čūskegle, riekstkoks, skābarži, Sibīrijas lapegle, Vāczemes egle, ciedrs, sēru egle. Ievērības cienīga ir lapegļu aleja parka dienvidaustrumu daļā, lielās tūjas gar sarkano māju un valsts nozīmes dižkoks – ~100 gadus veca liepa, kuras stumbra apkārtmērs pārsniedz 4 m.
Parkā izveidoti 7 dīķi (prūds), daļa ir savstarpēji saistīti; vienā muižas ziedu laikos ir bijis ūdenskritums. Parkā atrodas arī apkārtnē pazīstamā madonnas statuja, tautā saukta par „Lūznovys Māru” (Latgolys Muora).
Lūznovys profesionālā vidusskola izveidota 1945. g., kad uz Lūznovys muižas telpām no Vipingas pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu un uz šejieni pārnāca mācīties arī likvidētā Aglyunys lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi. Kopš 2011. g. 1. septembra, reorganizējot valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes 14. arodvidusskolu, Rēzeknes profesionālo vidusskolu, Lūznovys profesionālo vidusskolu, Zylupis arodvidusskolu, Viļānu 41. arodvidusskolu un Latgales amatniecības meistaru skolu – tās apvienojot, izveidota jauna profesionālās izglītības iestāde –Austrumlatgales profesionālā vidusskola.
Lūznovys profesionālajai vidusskolai raksturīgas pašdarbības tradīcijas: jauktais koris; tautas deju ansamblis (dziga).
Latvijā un Latgalē popularitāti guvušas latgaliešu valodā tulkotās filmu parodijas, ko paralēli studijām RA veicis Lūznovys pag. Vertukšņas iedzīvotājs Guntis Indričāns.
Lūznovys kultūrvidei ir bagāta vēsture. tag. Lūznovys teritorijā atradās Laizānu (Lajziny, Laizēni) sādža, kas 1870. g. nonāca poļu (poļaki) muižnieku brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumā. Brāļu uzvārds kalpoja par apdzīvotās vietas nosaukumu Glužņeva (Dlužņeva) līdz 19. gs. beigām.
19. gs. beigās brāļi Dlužņevski pārdeva savus īpašumus poļu izcelsmes ģenerālim, inženierim profesoram Kerbedzam (1810–1899). Staņislavs Kerbedzs ir pazīstams ceļu inženieris, projektējis un vadījis tiltu būvniecību.
Saimniekošanu Lūznovā S. Kerbedzs sāka ar to, ka nopirka baznīcu (bazneica) Zosnā, pārveda to uz Laizāniem un pārveidoja par savu dzīvojamo māju.
Lūznovys muižā 20. gs. sāk. norisinājās spraiga kultūras dzīve. Sarkanajā mājā bieži uzturējās Varšavas un Pēterburgas mākslinieki. Lai uzņemtu māksliniekus, tika ierīkota speciāla gleznotava (tag. dzīvojamā māja) parka teritorijā. No 1906. g. Lūznovys muižā strādāja tēlniece Jevģenija Stabrovska (1869–1941).
Apkārtnes labiekārtošanai tika ierīkots parks. Parka platība – 22 ha, t. sk. 2,2 ha ūdeņu. Pašlaik parka platība ir 10 ha. Kopš 1977. g. parks atrodas valsts aizsardzībā. Mūsdienās parkā saglabājušās retas koku sugas: čūskegle, riekstkoks, skābarži, Sibīrijas lapegle, Vāczemes egle, ciedrs, sēru egle. Ievērības cienīga ir lapegļu aleja parka dienvidaustrumu daļā, lielās tūjas gar sarkano māju un valsts nozīmes dižkoks – ~100 gadus veca liepa, kuras stumbra apkārtmērs pārsniedz 4 m.
Parkā izveidoti 7 dīķi (prūds), daļa ir savstarpēji saistīti; vienā muižas ziedu laikos ir bijis ūdenskritums. Parkā atrodas arī apkārtnē pazīstamā madonnas statuja, tautā saukta par „Lūznovys Māru” (Latgolys Muora).
Lūznovys profesionālā vidusskola izveidota 1945. g., kad uz Lūznovys muižas telpām no Vipingas pārcēla Rēzeknes lauksaimniecības tehnikumu un uz šejieni pārnāca mācīties arī likvidētā Aglyunys lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi. Kopš 2011. g. 1. septembra, reorganizējot valsts profesionālās izglītības iestādes – Rēzeknes 14. arodvidusskolu, Rēzeknes profesionālo vidusskolu, Lūznovys profesionālo vidusskolu, Zylupis arodvidusskolu, Viļānu 41. arodvidusskolu un Latgales amatniecības meistaru skolu – tās apvienojot, izveidota jauna profesionālās izglītības iestāde –Austrumlatgales profesionālā vidusskola.
Lūznovys profesionālajai vidusskolai raksturīgas pašdarbības tradīcijas: jauktais koris; tautas deju ansamblis (dziga).
Latvijā un Latgalē popularitāti guvušas latgaliešu valodā tulkotās filmu parodijas, ko paralēli studijām RA veicis Lūznovys pag. Vertukšņas iedzīvotājs Guntis Indričāns.
Intresting info
Par Lūznovys parka dīķiem saglabājušies vairāki nostāsti (A. Soboļevska, M. Gudele „Lūznavas bibliotēkas novadpētniecības materiāli”): kādā no dīķiem Pirmā pasaules kara laikā it kā esot nogremdēti lielgabali; tad, kad J. Kerbedza ar ģimeni kara beigās devās prom no Lūznavas, tā vienā no dīķiem esot iemetusi naudas maisiņu: atstātā nauda uguntiņas veidā gailējot naktīs; nelaimīgi iemīlējusies meitene noslīcinājusies dīķī pie pirmās muižas pils. Meitenes tēls esot šad un tad parādījies uz baltās mājas kāpnēm. Daži vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka baltās mājas nosaukums cēlies no tā, ka tur spokojoties jau pieminētā jaunava, tērpta baltās drānās.