Name | Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA), Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, Latgaliečių kalbos, lieratūros ir kultūros istorijos mokytojų asociacija, Association of Teachers Latgalian Language, Literature and Cultural History, Аcацыяцыя настаўнiкаў латгальскай мовы, лiтаратуры i гiсторыii культуры |
Author | Ilga Šuplinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
LVLKSA: 1. Latgaliešu dzīvesziņas skolotāju kopība. 2. Jaunu tradīciju iedibinātāja. 3. Mūsdienu folkloras radītāja.
Tikai 20. gs. sāk. līdz ar pirmo latgaliešu valodas kursu organizēšanu skolotājiem (školuotuojs) Pēterpilī (Picers) dzimst doma par skolotāju apvienības nepieciešamību. Latgaliešu skolotāju savienību dibina 1917. g. 23. martā (kopš 1925. g. – Latgales Skolotāju centrālbiedrība) 12 cilvēku, to vada Valērija Seile (Makašāni). Savienība aktīvi darbojas līdz 1938. g., izdodot žurnālu „Latgolas Škola”, organizējot kvalifikācijas paaugstināšanas un pieredzes apmaiņas kongresus, kursus, seminārus skolotājiem, līdzdarbojoties tautas universitāšu popularizēšanā, cīnoties par līdzvērtīgu latgaliešu valodas un literatūras attīstību un mācīšanu skolā (Latgolys škola).
Organizētas latgaliešu skolotāju kopības atdzimšana ir iespējama tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas: LVLKSA, dibināta 2000. g. 1. aprīlī, LVLKSA valdē kopš tās dibināšanas darbojas Veronika Dundure (priekšsēdētāja) un Imants Slišāns (priekšsēdētājas vietnieks), izpelnīdamies atzinību Latgaliešu kultūras balvas „Boņuks” nominācijā „Goda školuotuoji”, būdami daudzu jaunu tradīciju iniciatori un realizētāji.
LVLKSA organizē (sadarbībā ar RA, LgSC un LU) „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis vydsškolānu olimpiadi” un skatuves runas konkursu „Voulyudzāni” (kopš 2001. g.; vuolyudze), skolotāju un studentu vasaras kursus „Vosoruošona” (2000–2006), nodrošina metodiskā centra (dibināts 2002. g. 5. aprīlī, Rogovka) darbību, konsultējot latgaliešu literatūras, vēstures jautājumos (kopš 2002. g.), bagātina latgaliešu literatūras debitantu skaitu, organizējot Pītera dīnys literāro darbu konkursu (kopš 2006. g.).
„Vosoruošonā” (iniciatore Ilze Mežniece, bijusī LgSC vadītāja), noklausoties nedēļas kursu ciklu vidēji 8–10 lektoru priekšlasījumos (Lidija Leikuma, Angelika Juško-Štekele, Līga Bernāne, Ilga Šuplinska u. c.), iespējams darboties semināros, radošajās grupās, izdzīvot latgaliskās tradīcijas, apgūt latgaliešu rakstu valodu. Kursos ir piedalījušies vairāk nekā 200 Latgales skolotāju.
Zīmīgākie nometnes LVLKSA vasaras kursu „Vosoruošona” folkloras piemēri: 1) istabiņu nosaukumiem izvēlēti vietējie pagasta vietvārdi, 2) tradīcija dalīties trokumā (ordenis „Troks voi nu Rogovkys”); 3) „Nakts toka” ar folkloras rituālu darbībām, atceroties gadskārtu ieražas un dziesmas; 4) rubrika un konkurss „Dzīšmu topa” ar apdziedāšanās dziesmām; 5) pīstuoškys; 6) latgaliešu horoskopi un to nosaukumi.
Tikai 20. gs. sāk. līdz ar pirmo latgaliešu valodas kursu organizēšanu skolotājiem (školuotuojs) Pēterpilī (Picers) dzimst doma par skolotāju apvienības nepieciešamību. Latgaliešu skolotāju savienību dibina 1917. g. 23. martā (kopš 1925. g. – Latgales Skolotāju centrālbiedrība) 12 cilvēku, to vada Valērija Seile (Makašāni). Savienība aktīvi darbojas līdz 1938. g., izdodot žurnālu „Latgolas Škola”, organizējot kvalifikācijas paaugstināšanas un pieredzes apmaiņas kongresus, kursus, seminārus skolotājiem, līdzdarbojoties tautas universitāšu popularizēšanā, cīnoties par līdzvērtīgu latgaliešu valodas un literatūras attīstību un mācīšanu skolā (Latgolys škola).
Organizētas latgaliešu skolotāju kopības atdzimšana ir iespējama tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas: LVLKSA, dibināta 2000. g. 1. aprīlī, LVLKSA valdē kopš tās dibināšanas darbojas Veronika Dundure (priekšsēdētāja) un Imants Slišāns (priekšsēdētājas vietnieks), izpelnīdamies atzinību Latgaliešu kultūras balvas „Boņuks” nominācijā „Goda školuotuoji”, būdami daudzu jaunu tradīciju iniciatori un realizētāji.
LVLKSA organizē (sadarbībā ar RA, LgSC un LU) „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis vydsškolānu olimpiadi” un skatuves runas konkursu „Voulyudzāni” (kopš 2001. g.; vuolyudze), skolotāju un studentu vasaras kursus „Vosoruošona” (2000–2006), nodrošina metodiskā centra (dibināts 2002. g. 5. aprīlī, Rogovka) darbību, konsultējot latgaliešu literatūras, vēstures jautājumos (kopš 2002. g.), bagātina latgaliešu literatūras debitantu skaitu, organizējot Pītera dīnys literāro darbu konkursu (kopš 2006. g.).
„Vosoruošonā” (iniciatore Ilze Mežniece, bijusī LgSC vadītāja), noklausoties nedēļas kursu ciklu vidēji 8–10 lektoru priekšlasījumos (Lidija Leikuma, Angelika Juško-Štekele, Līga Bernāne, Ilga Šuplinska u. c.), iespējams darboties semināros, radošajās grupās, izdzīvot latgaliskās tradīcijas, apgūt latgaliešu rakstu valodu. Kursos ir piedalījušies vairāk nekā 200 Latgales skolotāju.
Zīmīgākie nometnes LVLKSA vasaras kursu „Vosoruošona” folkloras piemēri: 1) istabiņu nosaukumiem izvēlēti vietējie pagasta vietvārdi, 2) tradīcija dalīties trokumā (ordenis „Troks voi nu Rogovkys”); 3) „Nakts toka” ar folkloras rituālu darbībām, atceroties gadskārtu ieražas un dziesmas; 4) rubrika un konkurss „Dzīšmu topa” ar apdziedāšanās dziesmām; 5) pīstuoškys; 6) latgaliešu horoskopi un to nosaukumi.
Intresting info
Latgaliešu horoskopa nosaukumi veidoti, to izcelsmi pielāgojot Latgalē sastopamajām reālijām („Vosoruošonys Laikroksts”, 2004, 2–7. augustā): vucyns (vuška), teļš, vui, cik daudz, pūra trokais, strāšnais, buoba, spaņs, rupucs, metiejs, ragaiņs, šbaņkeļs, osoka.