| Name | „Nadūd, dīvs, veitulam”, „Nedod, dievs, vītolam”, „Neduok dieve, žilvičiui”, “God, spare the willow”, “Не дай бог вярбе” |
| Author | Valentīns Lukaševičs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Nadūd, Dīvs, veitulam” asociējas ar: 1. Populāru latgaliešu tautasdziesmu. 2. Latgaliešu tautasdziesmu sākuma vārdformulu. 3. Vīra dzērāja motīvu latgaliešu tautasdziesmās.
„Nadūd, Dīvs, veitulam” – populāra latgalīšu tautasdziesma, kurā apdziedāts dzērāja (dzāruojs) sievas grūtais liktenis. Tā ir episka tautasdziesma, kur vēstītāja morāle ir pausta jau pašā sākumā, kur neierastā veidā mijas laiki un laiku formas, ir izteikts lirisks sižets ar ekspozīciju un finālu.
Laikrakstā „Drywa” (bruoli Skryndys) šī tautasdziesma ir publicēta jau 1916. g.
Alegoriju un simbolu valodā šajā tautasdziesmā ir saprotama. Apprecēšanos un dzīvošanu ar vīru dzērāju var salīdzināt ar bezaugļa, vītola pūkās aizlidojošu, prom aiznestu, respektīvi, izniekotu, dzīvi.
„Nadūd, Dīvs, veitulam” ir smeldzes un raudu dziesma, kuru labprāt dzied gan viesībās un dažādos saietos, gan profesionāli izpilda mūziķi.
Ingas un Normunda izpildījumā pielikts klāt refrēns par vysskaistuokuo puiša vai meitys ņemšanu, kas notušē šīs dziesmas pirmteksta smeldzi, kā arī reminiscē par „Borowa MC” populārāko dziesmu „Vysskaistuokajai meitiņai” (Guntras Kuzminas mūzika, Aigara Runča un latgaliešu tautasdziesmas teksts).
Sākuma vārdformula raksturīgs kristīgajai folklorai. Iespējams, ka pamatā var būt arī pagāniskais substrāts (nakryškuons).
„Nadūd, Dīvs, veitulam” – populāra latgalīšu tautasdziesma, kurā apdziedāts dzērāja (dzāruojs) sievas grūtais liktenis. Tā ir episka tautasdziesma, kur vēstītāja morāle ir pausta jau pašā sākumā, kur neierastā veidā mijas laiki un laiku formas, ir izteikts lirisks sižets ar ekspozīciju un finālu.
Laikrakstā „Drywa” (bruoli Skryndys) šī tautasdziesma ir publicēta jau 1916. g.
Alegoriju un simbolu valodā šajā tautasdziesmā ir saprotama. Apprecēšanos un dzīvošanu ar vīru dzērāju var salīdzināt ar bezaugļa, vītola pūkās aizlidojošu, prom aiznestu, respektīvi, izniekotu, dzīvi.
„Nadūd, Dīvs, veitulam” ir smeldzes un raudu dziesma, kuru labprāt dzied gan viesībās un dažādos saietos, gan profesionāli izpilda mūziķi.
Ingas un Normunda izpildījumā pielikts klāt refrēns par vysskaistuokuo puiša vai meitys ņemšanu, kas notušē šīs dziesmas pirmteksta smeldzi, kā arī reminiscē par „Borowa MC” populārāko dziesmu „Vysskaistuokajai meitiņai” (Guntras Kuzminas mūzika, Aigara Runča un latgaliešu tautasdziesmas teksts).
Sākuma vārdformula raksturīgs kristīgajai folklorai. Iespējams, ka pamatā var būt arī pagāniskais substrāts (nakryškuons).
Intresting info
1921. g. rakstnieks Ādolfs Erss Stirnienes pag. Zalānos pierakstīja šādu latgaliešu tautasdziesmu („Jaunò Straume”, 1921, 21. maijā): Lòbok valnu es iraugu,/ Na dzaroja tautu dalu./ Kristu (krysts) mešu – valns aizbaga,/ Dzaroj’ krista nasabeida./ Dud mameņa kam dudama,/ Dzarojam vin nadud./ Dzaroj’ puiša milestiba/ Smird kai vaca rutku dùbe./ Man nabeja vylku bailes,/ Kai to dzaroj puiša bailes./ Tric jam borda,/ Klab’ jam zubi,/ Ar manimi runojut.