| Name | Ni pīna, ni galis; Ne cepts, ne vārīts; Nei žuvis, nei mėsa; Neither milk nor meat, Ні рыба ні мяса; |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Ni pīna, ni galis (arī ni zivs, ni gaļa; ni capts, ni vyrts) – Eiropas valodās populāra frazeoloģisma ar nozīmi ‘nenosakāms, neizdevies’ latgaliskais ekvivalents. Latgaliešu kultūrtelpā ni pīna, ni galis atklājas kā: 1. Polāru ekstrēmu nosaucējs. 2. Nenosakāma stāvokļa/ rakstura atklājējs. 3. Pārtikas metonīmija.
Ni pīna, ni galis oriģināla (vācu Weder Fisch noch Fleisch, burtiski ‘ne zivs, ne gaļa’) sākotnējā semantika akcentē striktu komponentu polaritāti, tas izskaidrojams ar izcelsmi: reformācijas kustība 16. gs. Eiropā ticīgos sašķeļ katuoļūs („zivis” – gavē un regulāri atsakās no gaļas) un protestantos („gaļa” – visu laiku uzturā lieto gaļu). Daudzās Eiropas valodās saglabājies kā frazeoloģisks kalks.
Daudzu valodu ni pīna, ni galis ekvivalenti mūsdienās funkcionē ar citiem leksiskajiem variantiem, tomēr ir saglabājuši komponentu polaritāti, neskatoties uz semantikas vispārinājumu ‘neizdevies, nenoteikts’. Ni pīna, ni galis komponentu pīns un gaļa polaritāte saistāma ar žydu kašruta likumu – šķirt piena un gaļas ēdienu pagatavošanu, lietojamo virtuves inventāru un ēšanu.
Plašais ni – ni konstrukciju lietojuma biežums un variantu daudzveidība latgalīšu volūdā nostiprina tendenci nenosakāmu parādību apzīmēšanai izvēlēties nevis ar tradīciju nostiprinātu ni pīna, ni galis, bet meklēt oriģinālus variantus.
Leksēmu pīns un gaļa biežākais lietojums nolieguma vārdrindā (vienojuma attieksmes, ne pretstatījums) latgaliešiem saistās ar stingro gavieni, kad atturas gan no piena, gan no gaļas ēdieniem.
20. gs. 20.–30. gados cūkgaļas ražošanu Latgalē atzinuši par šim reģionam ļoti perspektīvu un piemērotu. 20. gs. 60.–70. g. ar padomju industrializācijas vērienu par lielākajiem cūkkopības kompleksiem Latgalē kļūst „Šķaune” (Škaune) un Višķu (Vyški) sovhoztehnikums, savukārt gaļas pārstrādes uzņēmumus izveido Bolvūs, Daugovpilī un Jēkabpilī.
21. gs. sākumā Rēzeknes (Rēzekne) gaļas kombināts (2001) pēc gatavās produkcijas ražošanas un realizācijas apjoma ir lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā. Tā plašajā ražojumu klāstā ievērojamu vietu ieņem produktu sērijas ar Latgalei raksturīgiem zīmoliem: „Rāznas” (Rāzna), „Rēzeknes”.
Ni pīna, ni galis oriģināla (vācu Weder Fisch noch Fleisch, burtiski ‘ne zivs, ne gaļa’) sākotnējā semantika akcentē striktu komponentu polaritāti, tas izskaidrojams ar izcelsmi: reformācijas kustība 16. gs. Eiropā ticīgos sašķeļ katuoļūs („zivis” – gavē un regulāri atsakās no gaļas) un protestantos („gaļa” – visu laiku uzturā lieto gaļu). Daudzās Eiropas valodās saglabājies kā frazeoloģisks kalks.
Daudzu valodu ni pīna, ni galis ekvivalenti mūsdienās funkcionē ar citiem leksiskajiem variantiem, tomēr ir saglabājuši komponentu polaritāti, neskatoties uz semantikas vispārinājumu ‘neizdevies, nenoteikts’. Ni pīna, ni galis komponentu pīns un gaļa polaritāte saistāma ar žydu kašruta likumu – šķirt piena un gaļas ēdienu pagatavošanu, lietojamo virtuves inventāru un ēšanu.
Plašais ni – ni konstrukciju lietojuma biežums un variantu daudzveidība latgalīšu volūdā nostiprina tendenci nenosakāmu parādību apzīmēšanai izvēlēties nevis ar tradīciju nostiprinātu ni pīna, ni galis, bet meklēt oriģinālus variantus.
Leksēmu pīns un gaļa biežākais lietojums nolieguma vārdrindā (vienojuma attieksmes, ne pretstatījums) latgaliešiem saistās ar stingro gavieni, kad atturas gan no piena, gan no gaļas ēdieniem.
20. gs. 20.–30. gados cūkgaļas ražošanu Latgalē atzinuši par šim reģionam ļoti perspektīvu un piemērotu. 20. gs. 60.–70. g. ar padomju industrializācijas vērienu par lielākajiem cūkkopības kompleksiem Latgalē kļūst „Šķaune” (Škaune) un Višķu (Vyški) sovhoztehnikums, savukārt gaļas pārstrādes uzņēmumus izveido Bolvūs, Daugovpilī un Jēkabpilī.
21. gs. sākumā Rēzeknes (Rēzekne) gaļas kombināts (2001) pēc gatavās produkcijas ražošanas un realizācijas apjoma ir lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā. Tā plašajā ražojumu klāstā ievērojamu vietu ieņem produktu sērijas ar Latgalei raksturīgiem zīmoliem: „Rāznas” (Rāzna), „Rēzeknes”.
Intresting info
Globalizācijas kontekstā metonīmija sovs pīneņš, sova galeite iegūst plašāku semantiku – ‘piena/ gaļas ražošanas un pārstrādes nozare’. Ironiju attiecina uz visa reģiona pārtikas ražošanas nozari, kas raksturo ekonomiku kopumā, importa dominanti pār eksportu (Raibīs Suņs „Komentaru kari”, 2008, http://www.latgale.lv/lg/news/article): Tai redzit i dzeivojam – sovs dāņu pīneņš, sova leišu galeite...