Name | Stanislavs Ladusāns, Staņislavs Ladusāns, Stanislavas Ladusanas, Stanislavs Ladusāns, Станіслаўс Ладусанс |
Author | Sandra Murinska |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Stanislavs Ladusāns (1912–1993): 1. Filozofijas profesors. 2. Izziņas fenomenoloģijas pārstāvis. 3. Latviskās identitātes uzturētājs Brazīlijā.
S. Ladusāns savas dzimtas mājās Zvirgzdenes pag. (Ludzas apriņķī) Rudzeišu sādžā tiek audzināts katoliskā (katuoli) garā. Gan pamatskolā, gan vēlāk Ludzys Valsts ģimnāzijā uzrāda izcilas sekmes un paralēli mācībām iesaistās arī latgalīšu sabiedriskajās aktivitātēs.
Pēc ģimnāzijas beigšanas S. Ladusāns izlemj pievērsties priesterībai un 1931. g. iestājas Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu Teoloģiskajā augstskolā. S. Ladusāns tiek sūtīts studēt uz jezuītu ordeņa skolu Polijā, kļūst par Krakovas jezuītu filozofijas fakultātes studentu. Tur apgūst gnozeoloģiju, ontoloģiju, filozofijas vēsturi, matemātiskās eksperimentālās zinātnes u. c.
1936. g. S. Ladusāns dodas uz Romu turpināt studijas Gregora Pontifikālajā universitātē. Tur gūst pirmo panākumu filozofijā, uzvarot starptautiskā rakstu konkursā par tēmu „Cēlonības principa ģenēze un patiesība” (1938). Gregora Pontifikālajā universitātē 1946. g. S. Ladusāns iegūst Dr. phil. grādu ar magna cum laude.
Pēc jezuītu ordeņa vadības rīkojuma S. Ladusāns dodas uz Brazīliju, kur pasniedz filozofijas priekšmetus vairākās augstskolās. Uz Nova Frīburgas kolēģijas bāzes S. Ladusāns ir izveidojis jaunu universitāti ar labāko akadēmisko bibliotēku Brazīlijā.
Tieši Brazīlijā aizsākās filozofa aktīvā darbība. S. Ladusāns kļūst par Starpamerikāņu Katoļu filozofijas asociācijas (ACIF) prezidentu (1972), ar 1974. g. ir Filozofijas pētniecības institūta (CONPEFIL) direktors. 1974. g. uzsāk Brazīlijas Filozofu biedrības zinātniskā žurnāla „Presença filósofica” izdošanu un ir tā prezidents.
S. Ladusāns ir viens no ievērojamākajiem kognitīvās fenomenoloģijas pārstāvjiem pasaulē. Savu zinātnisko atziņu pamatojumu rod svētā Augustīna un Aristoteļa dabiski kritiskā reālisma pieejā, kā arī svētā Akvīnas Toma darbībā, tādēļ tiek uzskatīts par viņa ideju tālākīstenotāju.
Brazīlijā S. Ladusāns gan ikdienā, gan zinātniskajā darbībā atbalsta un popularizē Latgales novadu, kultūru un latgaliešu valodu, aktīvi iesaistoties trimdas latviešu sabiedriskajās aktivitātēs.
S. Ladusāns savas dzimtas mājās Zvirgzdenes pag. (Ludzas apriņķī) Rudzeišu sādžā tiek audzināts katoliskā (katuoli) garā. Gan pamatskolā, gan vēlāk Ludzys Valsts ģimnāzijā uzrāda izcilas sekmes un paralēli mācībām iesaistās arī latgalīšu sabiedriskajās aktivitātēs.
Pēc ģimnāzijas beigšanas S. Ladusāns izlemj pievērsties priesterībai un 1931. g. iestājas Rīgas arhidiecēzes Romas katoļu Teoloģiskajā augstskolā. S. Ladusāns tiek sūtīts studēt uz jezuītu ordeņa skolu Polijā, kļūst par Krakovas jezuītu filozofijas fakultātes studentu. Tur apgūst gnozeoloģiju, ontoloģiju, filozofijas vēsturi, matemātiskās eksperimentālās zinātnes u. c.
1936. g. S. Ladusāns dodas uz Romu turpināt studijas Gregora Pontifikālajā universitātē. Tur gūst pirmo panākumu filozofijā, uzvarot starptautiskā rakstu konkursā par tēmu „Cēlonības principa ģenēze un patiesība” (1938). Gregora Pontifikālajā universitātē 1946. g. S. Ladusāns iegūst Dr. phil. grādu ar magna cum laude.
Pēc jezuītu ordeņa vadības rīkojuma S. Ladusāns dodas uz Brazīliju, kur pasniedz filozofijas priekšmetus vairākās augstskolās. Uz Nova Frīburgas kolēģijas bāzes S. Ladusāns ir izveidojis jaunu universitāti ar labāko akadēmisko bibliotēku Brazīlijā.
Tieši Brazīlijā aizsākās filozofa aktīvā darbība. S. Ladusāns kļūst par Starpamerikāņu Katoļu filozofijas asociācijas (ACIF) prezidentu (1972), ar 1974. g. ir Filozofijas pētniecības institūta (CONPEFIL) direktors. 1974. g. uzsāk Brazīlijas Filozofu biedrības zinātniskā žurnāla „Presença filósofica” izdošanu un ir tā prezidents.
S. Ladusāns ir viens no ievērojamākajiem kognitīvās fenomenoloģijas pārstāvjiem pasaulē. Savu zinātnisko atziņu pamatojumu rod svētā Augustīna un Aristoteļa dabiski kritiskā reālisma pieejā, kā arī svētā Akvīnas Toma darbībā, tādēļ tiek uzskatīts par viņa ideju tālākīstenotāju.
Brazīlijā S. Ladusāns gan ikdienā, gan zinātniskajā darbībā atbalsta un popularizē Latgales novadu, kultūru un latgaliešu valodu, aktīvi iesaistoties trimdas latviešu sabiedriskajās aktivitātēs.
Intresting info
S. Ladusāns apgalvo (raksts „Daudzpusīgā humānisma filozofija un dabiskā reliģija” „Katoļu kalendārā 1994”, 1993, 224): cilvēkā eksistē nemateriālā pasaule šā vārda vistiešākajā nozīmē, kas būtiski atšķiras no visa, kas ir materiāls, proti, tā ir no matērijas iekšēji neatkarīga pasaule, īsti garīgu realitāšu pasaule.