| Name | „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, „Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”, „Žydėkite, žydėkite rugių varpos”, “Blossom, rye ear, blossom”, “Квітней, квітней, жытні колас” |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Tautasdziesma „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” aplūkojama kā: 1. Svētku un sadzīves dziesma. 2. Kultūrvides reminiscence. 3. Poētisks rudzu apzīmējums.
Daudzajās latgaliešu tautasdziesmās par rudziem apdziedātā rudzu vārpas ziedēšana 9 ailītēm norāda uz bagātību, pārpilnību. Pirmā četrrinde Latgalē sastopama arī rūtuošonys dziesmās (Juoņa dīna), bet pārsvarā godu bolsūs. „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” ir simbolisks latgaliešu folkloras bagātības un tajā izteikto estētisko, ētisko vērtību noturības atšķirīgos laika periodos apliecinājums.
Mūsdienās tautasdziesma „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” pazīstama dažādu muzykantu izpildījumā. Zināmākie: postfolkloras grupa „Iļģi”, dziedātāja Biruta Ozoliņa un Aija Rimša, folkloras kopa „Dziga” (dziga), grupa „Rudens steigys”, „Saules krasts” u. c. Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienas (2008) svinību pasākumu laikā norisinājās klubu mūzikas nakts, kurā atskaņoja arī „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” remiksa versijas.
Vārdu savienojums zīdi, zīdi, rudzu vuorpa folklorizējies un kļuvis par kultūrzīmju nosaukumu, kultūras procesu reminiscenci. Rasma Igaune sakārtojusi latgaliešu tautasdziesmu grāmatu „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” (2001). Dagdā tradicionāli notiek folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate, 2010. g. saieta vadmotīvs bija „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”. Dziesmas par rudziem, to vidū arī „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, izdotas Aīdas Rancānes CD „Ryevoice” („Rudzubalss”, 2004).
Kā liecina gan folkloras, gan statistikas materiāli, rudzi (latīņu secale cereale, latgaliešu arī adini) līdz Otrajam pasaules karam bija visvairāk audzētie graudaugi. Rudzu dzīves ceļu no grauda līdz maizis klaipam attēlojusi Marija Andžāne (Škaune). Labības audzēšana un pārstrāde noritēja saskaņā ar gadalaiku ritmu un ierastu saimniekošanas kārtību: zemes sagatavošanu, sēju, pļauju.
Mūsdienās etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” (dibināts 1954, vadītāja Aija Dundure, Rykova) izpildītā teatralizētā folkloras uzvedumā iespējams iepazīt „Rudzu tolkas” norisi.
Daudzajās latgaliešu tautasdziesmās par rudziem apdziedātā rudzu vārpas ziedēšana 9 ailītēm norāda uz bagātību, pārpilnību. Pirmā četrrinde Latgalē sastopama arī rūtuošonys dziesmās (Juoņa dīna), bet pārsvarā godu bolsūs. „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” ir simbolisks latgaliešu folkloras bagātības un tajā izteikto estētisko, ētisko vērtību noturības atšķirīgos laika periodos apliecinājums.
Mūsdienās tautasdziesma „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” pazīstama dažādu muzykantu izpildījumā. Zināmākie: postfolkloras grupa „Iļģi”, dziedātāja Biruta Ozoliņa un Aija Rimša, folkloras kopa „Dziga” (dziga), grupa „Rudens steigys”, „Saules krasts” u. c. Latvijas Republikas 90. dzimšanas dienas (2008) svinību pasākumu laikā norisinājās klubu mūzikas nakts, kurā atskaņoja arī „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” remiksa versijas.
Vārdu savienojums zīdi, zīdi, rudzu vuorpa folklorizējies un kļuvis par kultūrzīmju nosaukumu, kultūras procesu reminiscenci. Rasma Igaune sakārtojusi latgaliešu tautasdziesmu grāmatu „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” (2001). Dagdā tradicionāli notiek folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu skate, 2010. g. saieta vadmotīvs bija „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”. Dziesmas par rudziem, to vidū arī „Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”, izdotas Aīdas Rancānes CD „Ryevoice” („Rudzubalss”, 2004).
Kā liecina gan folkloras, gan statistikas materiāli, rudzi (latīņu secale cereale, latgaliešu arī adini) līdz Otrajam pasaules karam bija visvairāk audzētie graudaugi. Rudzu dzīves ceļu no grauda līdz maizis klaipam attēlojusi Marija Andžāne (Škaune). Labības audzēšana un pārstrāde noritēja saskaņā ar gadalaiku ritmu un ierastu saimniekošanas kārtību: zemes sagatavošanu, sēju, pļauju.
Mūsdienās etnogrāfiskā ansambļa „Rikava” (dibināts 1954, vadītāja Aija Dundure, Rykova) izpildītā teatralizētā folkloras uzvedumā iespējams iepazīt „Rudzu tolkas” norisi.
Intresting info
Rudzu pļaujas dziesmas, ko Latgalē dēvē par rudzu bolsu, arī Juma bolsu, visbiežāk dziedāja rudzu un lynu talkās, izpildot Jumja ņemšanas rituālu labības pļaujas noslēgumā (J. Vilmane (sak.) „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs, 2”, 2009, 141): Atstōja pādejōs rudzu saivas nanūpļautas. Tōs saseja kūpā, appuškova ar zīdim, kas auga teirumā. Tai atdeve gūdu Jumim.