| Name | Vāze, vaze, vaza, vase, ваза |
| Author | Apolinārijs Dieglis (1906–1984) |
| Year of establishment | 20. gs 60. g. |
| Place of establishment | Ludzas apr., Mērdzenes pag., Lielie Blonti (Austrumlatgales c. p.) (tag. Ludzas nov.) |
Description
Vāze bez osām, glazūra dzeltena uz baltmāla toņa. Rotāta ar virpas līkloci un plastisku „zirnīšu” rakstu kakla daļā un augšmalā, virpas līklocis augšmalā no iekšpuses.
Apolinārijs Dieglis dzimis Mērdzenes (tagad Blontu) pagasta Lielajos Blontos rentnieka ģimenē. Amatu podnieks mācījies pie Jāzepa Šmulāna. Pirmo cepli viņš izkurināja 1922. g., izņemdams no tā pelnu traukus, māla krūzes tirgum. Izstādēs piedalījies kopš 1948. g. Tautas daiļamata meistara nosaukumu ieguvis 1960. g. Līdz Otrajam pasaules karam izgatavojis galvenokārt saimniecības traukus. Vēlāk sācis pievērsties arī vāžu, svečturu, puķu podu darināšanai. Savdabīgo rokrakstu meistaram, paturot arhaiski vienkāršās, smagnējas formas ar bagātīgu virpas rotājumu, palīdzēja atrast mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Viņa darbi izstādīti gan Latvijā, gan citur PSRS, gan Rumānijā, personālizstādes sarīkotas arī Kārsavā un Ludzā. A. Dieglis saņēmis virkni diplomu un balvu. Viņš ir viens no spilgtākajiem Ludzas keramikas centra meistariem.
Darinājis saimniecības traukus, vāzes, pat krāsns podiņus, lielus ūdens glabājamos traukus, populāri bijuši viņa puķu podi, pelnu trauki un alus krūzes. Meistars uzskatāms par daudzžuburu svečturu veidošanas aizsācēju Ludzas podniecības centrā, ietekmējoties no Silajāņu keramiķiem. Visbiežāk darinājis sešžuburu svečturus brūnā tonī.1960. g. pārstājis nodarboties ar keramiku, savu poddarbnīcu nododot Ludzas novadpētniecības muzejam.
Apolinārijs Dieglis dzimis Mērdzenes (tagad Blontu) pagasta Lielajos Blontos rentnieka ģimenē. Amatu podnieks mācījies pie Jāzepa Šmulāna. Pirmo cepli viņš izkurināja 1922. g., izņemdams no tā pelnu traukus, māla krūzes tirgum. Izstādēs piedalījies kopš 1948. g. Tautas daiļamata meistara nosaukumu ieguvis 1960. g. Līdz Otrajam pasaules karam izgatavojis galvenokārt saimniecības traukus. Vēlāk sācis pievērsties arī vāžu, svečturu, puķu podu darināšanai. Savdabīgo rokrakstu meistaram, paturot arhaiski vienkāršās, smagnējas formas ar bagātīgu virpas rotājumu, palīdzēja atrast mākslas zinātnieks Jānis Pujāts. Viņa darbi izstādīti gan Latvijā, gan citur PSRS, gan Rumānijā, personālizstādes sarīkotas arī Kārsavā un Ludzā. A. Dieglis saņēmis virkni diplomu un balvu. Viņš ir viens no spilgtākajiem Ludzas keramikas centra meistariem.
Darinājis saimniecības traukus, vāzes, pat krāsns podiņus, lielus ūdens glabājamos traukus, populāri bijuši viņa puķu podi, pelnu trauki un alus krūzes. Meistars uzskatāms par daudzžuburu svečturu veidošanas aizsācēju Ludzas podniecības centrā, ietekmējoties no Silajāņu keramiķiem. Visbiežāk darinājis sešžuburu svečturus brūnā tonī.1960. g. pārstājis nodarboties ar keramiku, savu poddarbnīcu nododot Ludzas novadpētniecības muzejam.
Intresting info
Dieglis Ludzas poddaru centrā ir pats rosīgākais vāžu darinātājs. Mākslinieciski interesantāki ir ziedu trauki, kuru būvķermeņos izmantoti tradicionālie medaunieka, vāraunieka apveidi un šo trauku apvērstās formas. Izmantots arī piena poda un, it īpaši, ļaka būvķermenis.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 41.
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 41.
| Available on exposure | Jā |
| Collection | Latgales keramika |