| Name |
Svečturis, svečturs, žvakidė, candlestick, падсвечнік |
| Author |
Andrejs Paulāns (1896–1973) |
| Year of establishment |
1967. g. |
| Place of establishment |
Rēzeknes raj., Feimaņu c. p., Šembeļu s. (tag. Rēzeknes nov.) |
Description
A. Paulāns dzimis Silajāņu pagasta Šembeļu sādžā, pazīstama podnieka Izidora ģimenē. Jau agrā bērnībā palīdzējis tēvam gatavot mālus, veicis citus palīgdarbus. 1915. g. A. Paulāns tika iesaukts karadienestā, 1917. g. demobilizējies un atgriežoties drīz vien uzsācis darbu ar mālu. 1925. g. viņš apprecējies ar Francisku Gailišu, kuras tēvs Aloizs un vectēvs Matīss arī bija podnieki. Sieva bija čakla audēja un arī palīdze māla darbos. Jau sākot ar 20. gs. 20. g. podniekam bijusi iespēja piedalīties starptautiska mēroga izstādēs: 1931. g. – Sevras muzejā Francijā,1933. g. – Helsinkos, 1935. g. – Briselē, 1938. g. – Berlīnē. 1937. g. – Vispasaules mākslas un tehnikas izstādē Parīzē iegūta augstākā atzinība – zelta medaļa un diploms, Starptautiskajā amatniecības izstādē Berlīnē – atzinības raksts. 1931. g. meistars veco tēva māju pārbūvējis un izveidojis darbnīcu ar cepli. A. Paulāns viens no pirmajiem 20. gs. 30. g. uzsācis veidot sarežģītus vairākstāvu svečturus. 1947. g., nespējot samaksāt padomju varas uzliktos nodokļus, meistaram nācās šķirties no darbnīcas. 1949. g. A. Paulāns sācis strādāt kolhozā par podnieku, darinājis galvenokārt saimniecības traukus, kurus nodevis kolhoza vajadzībām.1958. g. keramiķis tika uzņemts Latvijas mākslinieku savienībā. Sākot ar 1981. g., Latvijas mākslinieku savienība par gada labāko radošo devumu Latgales keramikā piešķīra A. Paulāna medaļu un diplomu. Pēc A. Paulāna nāves darbnīcu un cepli pārveda uz Raiņa memoriālo muzeju Jasmuižā.
Svečturis, plakanais, austras koka tipa, 2 žuburu ar plastisku cilvēka figūru centrā, žuburus pret pamatķermeni balsta zalkšveida osiņas. Kāja profilēta, rotāta ar virpas svītrām skrāpētu saulīti, līkloci un aplīšu joslu, glazūra dzeltenā dzindra uz baltmāla toņa.
Intresting info
Ar galotni „āns” Latgalē atvasina uzvārdus un iesaukas no tēva vai arī mātes vārda. Mūža beigu cēlienā Izidors no svešā uzvārda „Kraskevičs”, ko viņa dzimtai uzvārdu došanas laikā ielicis cara ierēdnis, tiek vaļā. Taču vājdzirdīgie jauno laiku ierēdņi, kas pieraduši pie aptuvenā, viņu pārdēvē no Pāvulāna (Pāvula dēla, kā tas patiesībā ir) par Paulānu (Paula dēlu, kā tas nav).
Pujāts J. Latgales keramika. Rēzekne: LKCI, 2002, 110.
| Available on exposure |
Nē |
| Collection |
Latgales keramika |
