Name | Kai muoku, tai maunu; kā māku, tā maunu; kaip moku, taip ir šoku; as i can, so i swim; як магу, так і брыю |
Author | Sandra Ūdre |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kai muoku, tai maunu – latgaliešu teiciens un dzīves princips, ar kuru raksturo: 1. Iekšēju vai ārēju protestu. 2. Pašironiju. 3. Diletantismu. Šo teicienu aktualizējis un visā Latvijā populāru padarījis Jānis Jaunsudrabiņš ar „Zaļo grāmatu”. Tomēr mūsdienās čyuļam (maut ‘radīt skaļas, stieptas, dobjas balss skaņas’) un latgalīšam (maut: ‘1) likt iemauktus, 2) peldēt, 3) maurot, 4) māt’) izveidojusies atšķirīga izpratne par teiciena komponenta maunu leksisko nozīmi.
Kā dzīves principu – kai muoku, tai maunu – latgalietis uztur iekšēja moto veidā, kas redzami atklājas rīcībā un nozīmē darīt pēc savas pārliecības, spītējot apstākļiem, pieredzes trūkumam, vispārpieņemtajām normām. 19. gs. un gs. mijā spožākie šī principa apliecinājumi saistās ar latgaliešu (pamatā vīriešu) Picera aktivitātēm un karaveira karjeru. Savukārt drosmīgākā meitenes rīcība vecāku mājās ir tēva izvēlētā dzīvesbiedra un svētības noraidīšana, sava likteņa veidošana. Tas atspoguļots arī 20. gs. latgaliešu literātu darbos. Piem., Alberta Sprūdža īsprozas krājums „Bailēs un spaidos” (1933), „Asaru liekņa” (1935) piesaka tematikas novitāti – kaislīga un jutekliska mīlestība, tiesības pašam izraudzīties dzīvesdraugu.
Tā kā jau 20. gs. otrajā pusē radikāli protesta apliecinājumi vairs nav nepieciešami, latgaliešu vidū minētais teiciens un līdzīgas semantikas teicieni kļūst populāri ikdienā, aizrādot par uzbāzīgu kritiku, nevajadzīgu padomu vai moralizēšanu, piem.: kai muoku, tai doru, kū tu mani muoci; ni tu mani taisieji, ni tu mani reguliesi; tys vēļ nav dzims, kas mani regulātu.
Dzīvojot pēc principa – kai muoku, tai maunu, jāprot nepakļauties stereotipiem, tāpēc spēja pasmieties par sevi ir būtisks psiholoģiskās pašaizsardzības un atvērtības veiksmes priekšnoteikums.
Latgaliešu emocionalitāte un vitalitāte atspoguļojas noteiktās sadzīves situācijās, ar spilgtu teicienu raksturojot kāda notikuma vai parādības kvalitāti, paužot attieksmi. Šī ikdienas sarunas parādība 20.–21. gs. mijā attīstījusies par latgaliešu publicistikas, blogu un komentāru stila iezīmi. Latgaliešu tekstos sociālajos medijos par aktuālāko problēmu atklājas ar latgalīšu volūdu saistīti jautājumi – tās statuss, prestižs, pareizrakstības normu nezināšana un ignorēšana.
Kā dzīves principu – kai muoku, tai maunu – latgalietis uztur iekšēja moto veidā, kas redzami atklājas rīcībā un nozīmē darīt pēc savas pārliecības, spītējot apstākļiem, pieredzes trūkumam, vispārpieņemtajām normām. 19. gs. un gs. mijā spožākie šī principa apliecinājumi saistās ar latgaliešu (pamatā vīriešu) Picera aktivitātēm un karaveira karjeru. Savukārt drosmīgākā meitenes rīcība vecāku mājās ir tēva izvēlētā dzīvesbiedra un svētības noraidīšana, sava likteņa veidošana. Tas atspoguļots arī 20. gs. latgaliešu literātu darbos. Piem., Alberta Sprūdža īsprozas krājums „Bailēs un spaidos” (1933), „Asaru liekņa” (1935) piesaka tematikas novitāti – kaislīga un jutekliska mīlestība, tiesības pašam izraudzīties dzīvesdraugu.
Tā kā jau 20. gs. otrajā pusē radikāli protesta apliecinājumi vairs nav nepieciešami, latgaliešu vidū minētais teiciens un līdzīgas semantikas teicieni kļūst populāri ikdienā, aizrādot par uzbāzīgu kritiku, nevajadzīgu padomu vai moralizēšanu, piem.: kai muoku, tai doru, kū tu mani muoci; ni tu mani taisieji, ni tu mani reguliesi; tys vēļ nav dzims, kas mani regulātu.
Dzīvojot pēc principa – kai muoku, tai maunu, jāprot nepakļauties stereotipiem, tāpēc spēja pasmieties par sevi ir būtisks psiholoģiskās pašaizsardzības un atvērtības veiksmes priekšnoteikums.
Latgaliešu emocionalitāte un vitalitāte atspoguļojas noteiktās sadzīves situācijās, ar spilgtu teicienu raksturojot kāda notikuma vai parādības kvalitāti, paužot attieksmi. Šī ikdienas sarunas parādība 20.–21. gs. mijā attīstījusies par latgaliešu publicistikas, blogu un komentāru stila iezīmi. Latgaliešu tekstos sociālajos medijos par aktuālāko problēmu atklājas ar latgalīšu volūdu saistīti jautājumi – tās statuss, prestižs, pareizrakstības normu nezināšana un ignorēšana.
Intresting info
Interesanti, ka savrupības un citādības nozīmi savā dzejolī „Kā es māku, tā es maunu” izmanto Latgalē dzimušais dzejnieks un filozofs R. Mūks, lai arī maut ir ar čyulisku nozīmi: Es neesmu gove, pasargdies,/ Bet maut es maunu/ Sev par prieku,/ Dažam labam par kaunu. (..)/ Es ciešu tāpat,/ Kā govis maun,/ Kā sev par prieku/ Ālējas klauns.