Name | Kuorsova, Kārsava, Karsava, Kuorsova, Карсава |
Author | Inta Kotāne |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kuorsova (arī Korsova, Kōrsova) ir: 1. Robežpilsēta. 2. Kultūras kapitāls. 3. Spilgtu personību dzimšanas vieta. 4. Iecienīta plūmju šķirne.
Kuorsovys pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta – gar pilsētas austrumu robežu iet starptautiska automaģistrāle Sanktpēterburga–Varšava (Katerinys ceļš), bet gar pilsētas rietumu robežu – Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš – izraisa palielinātu interesi par šo apdzīvoto vietu: tieši tādēļ vairākkārt cietusi karos (kars). 1812. g. franču karapulki sagrauj Kuorsovu, un līdz 1825. g. to min kā slobodu. 1825. g. Kuorsovai piešķir miesta (mīškuons) tiesības, kuras 20. gs. sāk. tā atkal pazaudē un pārvēršas par sādžu.
Kuorsova ir sena latgaļu apdzīvota vieta ar vairākiem pilskalniem. Vissenākais Kuorsovys vēstures piemineklis ir Rogu pilskalns (kara kapi) Rītupes labajā krastā starp dzelzceļu un Rogu ciemu, tas liecina, ka apkaime bijusi apdzīvota jau 8.–9. gs. Kuorsovā darbojas Malnavas Rožukroņa Dievmātes (Marija, rūžukrūņs) Romas katoļu baznīca, Kuorsovys Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca, Kuorsovys luterāņu baznīca un Kuorsovys Septītās dienas adventistu draudze, raksturojot reliģisko konfesiju daudzveidību. Zīmīgi, ka līdzās katoļu koka baznīcai (celta 1741.–1763. g.) tika uzcelta mūra baznīca (1932–2003). Abas baznīcas darbojas.
Kuorsovys pilsētas nemateriālo kapitālu veido mākslinieciskie kolektīvi. Kuorsovā muzicē, dejo un teātri spēlē kā skolēni, tā vidējā paaudze un seniori; raksturīga dažādu stilu mūzika no tautasdziesmai līdz rokmūzikai, dejas (dziga) no tautas dejas līdz breikam (breakdance). Kuorsovys mūziķi spēlē mūsdienās populārajās latgaliešu grupās: „Bez PVN”, „Dabasu durovys”.
Kuorsovys pilsētas rīkotajos pasākumos ir savas tradīcijas, kopš 2004. g. divi interesanti pasākumi: mūzikas festivāls „Skaņu smēde” un starptautisks amatierteātru festivāls „Domu teātris”.
No Kuorsovys un Kuorsovys nov. nāk daudzi literāti: Leonards Latkovskis; Jāzeps Lelis (pseidonīms Jezups Pūrmalīts); Augusts Smagars; Jeronims Stulpāns, Līga Rundāne (LVLKSA) u. c.; zinātnieki un mediķi: Ļevs Izrailietis, Lūcija Treimane, Gļebs Mamontovs u. c.; Kuorsovys vārdu popularizējuši arī: Staņislavs Katkevičs, Emīlija Vovere, Malda Urtāne – daiļdārzniece un floriste u. c.
Plūmju šķirne ‘Kārsavas’ ir radusies no Latvijā izveidota ‘Vengerka Moskovskaja’ klona, tāpēc to mēdz saukt arī par Vengerka Moskovskaja. ‘Kārsavai’ ir izcili ražīgas plūmes, laba koka un ziedpumpuru ziemcietība, tas ir pašapputes koks, ko var pavairot ar sakņu atvasēm. ‘Kārsavas’ plūme ir iecienīta kompota gatavošanā.
Kuorsovys pilsētas ģeogrāfiskā atrašanās vieta – gar pilsētas austrumu robežu iet starptautiska automaģistrāle Sanktpēterburga–Varšava (Katerinys ceļš), bet gar pilsētas rietumu robežu – Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš – izraisa palielinātu interesi par šo apdzīvoto vietu: tieši tādēļ vairākkārt cietusi karos (kars). 1812. g. franču karapulki sagrauj Kuorsovu, un līdz 1825. g. to min kā slobodu. 1825. g. Kuorsovai piešķir miesta (mīškuons) tiesības, kuras 20. gs. sāk. tā atkal pazaudē un pārvēršas par sādžu.
Kuorsova ir sena latgaļu apdzīvota vieta ar vairākiem pilskalniem. Vissenākais Kuorsovys vēstures piemineklis ir Rogu pilskalns (kara kapi) Rītupes labajā krastā starp dzelzceļu un Rogu ciemu, tas liecina, ka apkaime bijusi apdzīvota jau 8.–9. gs. Kuorsovā darbojas Malnavas Rožukroņa Dievmātes (Marija, rūžukrūņs) Romas katoļu baznīca, Kuorsovys Sirdsskaidrās Eufrosīnijas pareizticīgo baznīca, Kuorsovys luterāņu baznīca un Kuorsovys Septītās dienas adventistu draudze, raksturojot reliģisko konfesiju daudzveidību. Zīmīgi, ka līdzās katoļu koka baznīcai (celta 1741.–1763. g.) tika uzcelta mūra baznīca (1932–2003). Abas baznīcas darbojas.
Kuorsovys pilsētas nemateriālo kapitālu veido mākslinieciskie kolektīvi. Kuorsovā muzicē, dejo un teātri spēlē kā skolēni, tā vidējā paaudze un seniori; raksturīga dažādu stilu mūzika no tautasdziesmai līdz rokmūzikai, dejas (dziga) no tautas dejas līdz breikam (breakdance). Kuorsovys mūziķi spēlē mūsdienās populārajās latgaliešu grupās: „Bez PVN”, „Dabasu durovys”.
Kuorsovys pilsētas rīkotajos pasākumos ir savas tradīcijas, kopš 2004. g. divi interesanti pasākumi: mūzikas festivāls „Skaņu smēde” un starptautisks amatierteātru festivāls „Domu teātris”.
No Kuorsovys un Kuorsovys nov. nāk daudzi literāti: Leonards Latkovskis; Jāzeps Lelis (pseidonīms Jezups Pūrmalīts); Augusts Smagars; Jeronims Stulpāns, Līga Rundāne (LVLKSA) u. c.; zinātnieki un mediķi: Ļevs Izrailietis, Lūcija Treimane, Gļebs Mamontovs u. c.; Kuorsovys vārdu popularizējuši arī: Staņislavs Katkevičs, Emīlija Vovere, Malda Urtāne – daiļdārzniece un floriste u. c.
Plūmju šķirne ‘Kārsavas’ ir radusies no Latvijā izveidota ‘Vengerka Moskovskaja’ klona, tāpēc to mēdz saukt arī par Vengerka Moskovskaja. ‘Kārsavai’ ir izcili ražīgas plūmes, laba koka un ziedpumpuru ziemcietība, tas ir pašapputes koks, ko var pavairot ar sakņu atvasēm. ‘Kārsavas’ plūme ir iecienīta kompota gatavošanā.
Intresting info
Kuorsovys pilsētas nosaukuma rašanās tiek skaidrota divējādi: 1) poļu–zviedru kara laikā ceļa posmā no Naudaskalna līdz Malnavas muižai notikusi kauja, kuru komandējis poļu (poļaki) pulkvedis Korsovskis, kas kritis kopā ar daudziem poļu karavīriem (karaveirs). (..) Vēlāk šo apdzīvoto vietu sākuši saukt poļu pulkveža vārdā par Korsovsku, bet ar laiku to pārdēvēja latgaliskāk – Korsova („Kārsavas vidusskola 60 gadu ritējumā”, 1992, 5); 2) Kōrsova – vīta, kur vylnu (vuška) kōrse (L. Latkovskis „Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas”, 1968, 104). Kārsavieši, stāstot par Kuorsovys nosaukuma rašanos, visbiežāk stāsta teiku par pulkvedi Korsovski.