Name | Zylupe, Zilupe, Zilupė, Zylupe, Зілупэ |
Author | Iveta Mietule |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Zylupe ir pilsēta Latvijas galējos austrumos, apmēram 3 km no Krievijas robežas (A rūbežs) un vienīgā Latvijas pilsēta, kas atrodas starp 28. un 29. austrumu meridiānu. Zylupis pilsēta sāka veidoties apmēram 1900. g. paralēli Ventspils–Maskavas–Ribinskas dzelzceļa būvniecībai. Rozenovas staciju par Zylupi pārdēvēja 1920. g. Dažādos periodos vēsturisku notikumu ietekmē Zylupis saimniecisko rosību un attīstību noteica robežas tuvums, kas atainots arī pilsētas ģerbonī: zelta un sarkanas krāsas laukumi ar atslēgu vidū.
Zylupi raksturo: 1. Multinacionāla vide. 2. Pierobežas atmosfēra. 3. Zylupis upe.
Zylupis pilsētas piedzīvotie politiskie un sabiedriskie notikumi atspoguļojas tās iedzīvotāju nacionālā sastāva dinamikas izmaiņās. 1939. g. 3 lielākās nacionālās kopas (apmēram 30 % katra) veidoja latvieši (latgalīši), ebreji (žydi) un krievi (krīvi), savukārt 1998. g. lielāko īpatsvaru (apmēram 63 %) veidoja krievu tautības pārstāvji. Jau kopš 20. gs. 30. g. multikulturālas vides veidošanos lielā mērā veicināja pierobežas pilsētas statuss. Būtiski multikulturālas vides elementi ir nacionālā un reliģiskā tolerance.
Te ir strādājusi un aizgājusi mūžībā viena no Latvijas dramaturģēm Māra Rītupe. Pilsētas iedzīvotāji meklē un atrod savstarpējās integrācijas veidus. Tā Zylupis mūzikas un mākslas skola ir viena no retajām Latgalē, kas piedāvā programmu „Deja. Dejas pamati” (dziga). Zylupis vidusskolā darbojas latgaliešu valodas pulciņš (vadītāja Oksana Kačkane), kurā iesaistījušies dažādu tautību bērni.
Pierobežas pilsētā savdabīgi veidojas saimnieciskā rosība. Padomju periodā cilvēki no Sebežas brauca uz Latviju pēc pārtikas produktiem, tagad situācija ir mainījusies – Zylupis iedzīvotāji pēc patēriņa precēm brauc uz Krieviju.
Zylupe ir arī upes nosaukums, kas devis apzīmējumu apdzīvotajai vietai. Tās garums ir 80 km, sākas Baltkrievijā, 12 km garā posmā ir Latvijas robežupe ar Krieviju un Baltkrieviju, tālāk 59 km tek pa Latvijas teritoriju, tad 9 km ir Latvijas un Krievijas robežupe un ietek Krievijas teritorijā kā Veļikajas kreisā krasta pieteka. Jūlijā, kad visā Latvijā tiek svinēti zvejnieku svētki, Zylupē notiek ikgadējie Upes svētki, kas pulcē pilsētniekus un visas apkārtnes Latgales iedzīvotājus.
Zylupi raksturo: 1. Multinacionāla vide. 2. Pierobežas atmosfēra. 3. Zylupis upe.
Zylupis pilsētas piedzīvotie politiskie un sabiedriskie notikumi atspoguļojas tās iedzīvotāju nacionālā sastāva dinamikas izmaiņās. 1939. g. 3 lielākās nacionālās kopas (apmēram 30 % katra) veidoja latvieši (latgalīši), ebreji (žydi) un krievi (krīvi), savukārt 1998. g. lielāko īpatsvaru (apmēram 63 %) veidoja krievu tautības pārstāvji. Jau kopš 20. gs. 30. g. multikulturālas vides veidošanos lielā mērā veicināja pierobežas pilsētas statuss. Būtiski multikulturālas vides elementi ir nacionālā un reliģiskā tolerance.
Te ir strādājusi un aizgājusi mūžībā viena no Latvijas dramaturģēm Māra Rītupe. Pilsētas iedzīvotāji meklē un atrod savstarpējās integrācijas veidus. Tā Zylupis mūzikas un mākslas skola ir viena no retajām Latgalē, kas piedāvā programmu „Deja. Dejas pamati” (dziga). Zylupis vidusskolā darbojas latgaliešu valodas pulciņš (vadītāja Oksana Kačkane), kurā iesaistījušies dažādu tautību bērni.
Pierobežas pilsētā savdabīgi veidojas saimnieciskā rosība. Padomju periodā cilvēki no Sebežas brauca uz Latviju pēc pārtikas produktiem, tagad situācija ir mainījusies – Zylupis iedzīvotāji pēc patēriņa precēm brauc uz Krieviju.
Zylupe ir arī upes nosaukums, kas devis apzīmējumu apdzīvotajai vietai. Tās garums ir 80 km, sākas Baltkrievijā, 12 km garā posmā ir Latvijas robežupe ar Krieviju un Baltkrieviju, tālāk 59 km tek pa Latvijas teritoriju, tad 9 km ir Latvijas un Krievijas robežupe un ietek Krievijas teritorijā kā Veļikajas kreisā krasta pieteka. Jūlijā, kad visā Latvijā tiek svinēti zvejnieku svētki, Zylupē notiek ikgadējie Upes svētki, kas pulcē pilsētniekus un visas apkārtnes Latgales iedzīvotājus.
Intresting info
Izrādās („Tāvu zemes kalendars 1993”, 1993, 130): Velikajas kreisō krosta pītaku sauce Sīnoja (..) 1792. g. Krīvijas kartē, kur Latgola pyrmū reizi rōdeita kai Krīvijas impērijas province, šei upe tyka saukta Синая. (..) Tūmār, tai kai krīvu kartografim šaids vōrds beja naskaidrs, tod vālōkajūs Krīvijas karšu izdavumūs „klaida” tyka izlobōta un upi sauce Синяя. Pēc I pasauļa kara, kod nūtyka Latgolas vītu vōrdu „latviskōšona”, upes nūsaukums tyka vēļ reizi pōrtulkōts, un tai rodōs Zilupe (latgaliski Zylupe).