| Name | Katuoli, katoļi, katalikai, Catholics, каталікі |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Katuoli (grieķu katholikos ‘vispārējs, universāls’) – katolicismam, vienam no galvenajiem kristietības virzieniem, un katoļu Baznīcai (bazneica) piederīgie.
13. gs. krusta (krysts) karu rezultātā senie latgaļi (latgali), būdami jau pa daļai pareizticīgie, pieņem kristietību katolicisma formā. Kristietības ietvaros latgaļi saglabā arī savu senču reliģiskās tradīcijas. Katolicisms Latgalē (Latgola) nostiprinās 17.–18. gs.; īpaša loma ir jezuītu un dominikāņu mūku ordeņu darbībai. Katuoli Latgales kontekstā ir: 1. Katoļticībai piederīgie. 2. Identitāte. 3. Dzīvesveids.
Saskaņā ar katoļu Baznīcas mācību termins katuoli attiecas uz tiem kristiešiem, kuri atzīst apustulisko pēctecību savos bīskapos un priesteros. Katuoļu ticība liek ievērot gan Bībelē rakstītās, gan katoļu Baznīcas tradīcijā pieņemtās dogmas. Katoļticīgo vecāku ģimenē (saime), izpildot vienu no sakramentiem – kristību, tiek apstiprināta bērna piederība šai konfesijai. Nākamais solis katoliskās identitātes nostiprināšanā ir Pirmās komūnijas sakramenta pieņemšana agrā vecumā.
Vēsturisko apstākļu rezultātā plašos latgalīšu zemniecības slāņos izveidojās īpatnība savas identitātes apzināšanā – reliģiskās (katoliskās) identitātes pārākums pār nacionālo (latgalisko) identitāti. 19. gs. latgaliešu zemniekiem katoliskā identitāte kļūst par vienu no galvenajiem parametriem sevis apzināšanā. Piederība tādai universālai organizācijai kā katoļu Baznīca, vismaz formāli, mazina plaisu starp latgaliešu zemniecību un ienācējiem – poļu muižniecību; padara latgaliešus „līdzvērtīgākus” arī citām tautībām, kas dzīvo Latgalē.
Pēc kārtējās poļu patriotu sacelšanās pret cariskās Krievijas kundzību 1863. g. arī latgaliešiem, Krievijas varas iestādes aizliedz ieņemt amatus (omots) valsts dienestā, kļūt par inteliģences pārstāvjiem. Izņēmums ir mācīties par garīdznieku, kaut arī tam vajadzīga īpaša gubernatora atļauja.
Katuoļu dzīvesveids nosaka: 1) katehismā norādīto 10 Dieva baušļu un 5 Baznīcas baušļu pildīšanu. Baznīcas baušļi paredz svētīt svētdienas un Baznīcas noteiktās svētku dienas, piedalīties misē, ievērot Baznīcas noteiktos gavēņus (gavieņs), vismaz reizi gadā izsūdzēt grēkus un pieņemt svēto Komūniju, palīdzēt uzturēt Baznīcu un tās kalpus; 2) ārēju Dieva godināšanu: sevis apzīmēšana ar krusta zīmi; īpašs sveiciens garīdzniekam „Lai slaveits Jezus Krystus!”; ejot vai braucot gar krucifiksiem, vīriešiem jānoņem cepures, bet sievietēm jāpaklanās; lūgšanu praktizēšana (puotoru gruomota). Atšķirībā no katolisko kaimiņvalstu (piem., Lietuvas) Latvijas katuolim raksturīga kopusvātku tradīcija.
13. gs. krusta (krysts) karu rezultātā senie latgaļi (latgali), būdami jau pa daļai pareizticīgie, pieņem kristietību katolicisma formā. Kristietības ietvaros latgaļi saglabā arī savu senču reliģiskās tradīcijas. Katolicisms Latgalē (Latgola) nostiprinās 17.–18. gs.; īpaša loma ir jezuītu un dominikāņu mūku ordeņu darbībai. Katuoli Latgales kontekstā ir: 1. Katoļticībai piederīgie. 2. Identitāte. 3. Dzīvesveids.
Saskaņā ar katoļu Baznīcas mācību termins katuoli attiecas uz tiem kristiešiem, kuri atzīst apustulisko pēctecību savos bīskapos un priesteros. Katuoļu ticība liek ievērot gan Bībelē rakstītās, gan katoļu Baznīcas tradīcijā pieņemtās dogmas. Katoļticīgo vecāku ģimenē (saime), izpildot vienu no sakramentiem – kristību, tiek apstiprināta bērna piederība šai konfesijai. Nākamais solis katoliskās identitātes nostiprināšanā ir Pirmās komūnijas sakramenta pieņemšana agrā vecumā.
Vēsturisko apstākļu rezultātā plašos latgalīšu zemniecības slāņos izveidojās īpatnība savas identitātes apzināšanā – reliģiskās (katoliskās) identitātes pārākums pār nacionālo (latgalisko) identitāti. 19. gs. latgaliešu zemniekiem katoliskā identitāte kļūst par vienu no galvenajiem parametriem sevis apzināšanā. Piederība tādai universālai organizācijai kā katoļu Baznīca, vismaz formāli, mazina plaisu starp latgaliešu zemniecību un ienācējiem – poļu muižniecību; padara latgaliešus „līdzvērtīgākus” arī citām tautībām, kas dzīvo Latgalē.
Pēc kārtējās poļu patriotu sacelšanās pret cariskās Krievijas kundzību 1863. g. arī latgaliešiem, Krievijas varas iestādes aizliedz ieņemt amatus (omots) valsts dienestā, kļūt par inteliģences pārstāvjiem. Izņēmums ir mācīties par garīdznieku, kaut arī tam vajadzīga īpaša gubernatora atļauja.
Katuoļu dzīvesveids nosaka: 1) katehismā norādīto 10 Dieva baušļu un 5 Baznīcas baušļu pildīšanu. Baznīcas baušļi paredz svētīt svētdienas un Baznīcas noteiktās svētku dienas, piedalīties misē, ievērot Baznīcas noteiktos gavēņus (gavieņs), vismaz reizi gadā izsūdzēt grēkus un pieņemt svēto Komūniju, palīdzēt uzturēt Baznīcu un tās kalpus; 2) ārēju Dieva godināšanu: sevis apzīmēšana ar krusta zīmi; īpašs sveiciens garīdzniekam „Lai slaveits Jezus Krystus!”; ejot vai braucot gar krucifiksiem, vīriešiem jānoņem cepures, bet sievietēm jāpaklanās; lūgšanu praktizēšana (puotoru gruomota). Atšķirībā no katolisko kaimiņvalstu (piem., Lietuvas) Latvijas katuolim raksturīga kopusvātku tradīcija.
Intresting info
2008. g. Lieldienu (Leldīne) laikā Vatikāns pasludina modernos grēkus. Mūžīgas mokas sagaida tos, kas nav nožēlojuši šādus nodarījumus (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/320239-naves_greku_jauna_versija): ģenētiskā modifikācija, eksperimenti ar cilvēkiem, sociālās netaisnības radīšana, nabadzības (nabogs) izraisīšana, pārlieka bagātība, narkotiku lietošana, dabas piesārņošana.