Search Results

„Tuoli dzeivoj muna mīluo” (arī „Tuoli dzeivoj”) ir: 1. Populāra dziesma. 2. Ētisko vērtību izteicēja. 3. Savas un svešas telpas šķīrēja.„Tuoli dzeivoj muna mīluo” ir viena no populārākajām latgaliešu tautasdziesmām. To kā latgaliskās identitātes vizītkarti izpilda folkloras kopu dalībnieki festivālos, saietos, skandē ģimenē (saime) vai draugu lokā. Latviešu Folkloras krātuves materiālu krājums ir[...]

[...]rmu plastiku un ornamentāciju. V. Pankovs ir Tautas daiļamata meistars, darbojas Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijā.Šo puķu podu keramiķis darinājis, ievērojot Latgales keramikas raksturīgākās formas, krāsas un izpildījumu. Puķu pods – uz augšu paplašināts, neglazēts. Augšmalā plastiskais līklocis, pie augšmalas visapkārt podam iespiestu bedrīšu josla, angobas un krāsains gleznojums.[...]

P. Iruks dzimis Rēzeknes raj. Gaigalavas ciema Meirānos. No 1970.–1974. g. mācījies Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola). Pēc skolas beigšanas pievērsies tautas keramikai, studējis Latgales keramikas tradīcijas. Kopš 1978. g. piedalījies tautas mākslas un profesionālās mākslas izstādēs Latvijas Republikā un Krievijā (Maskavā). Vēlāk [...]

V. Pauliņš dzimis Krāslavas raj. Ezerniekos (tag. Dagdas nov. Ezernieku pag.). Beidzis Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (tag. Rēzeknes Mākslas un Dizaina vidusskola). Sava aroda prasmes mācījies pie keramiķiem Evalda Vasilevska un Polikarpa Čerņavska. 1984. g. viņam piešķirts Tautas daiļamata meistara nosaukums. Pēc studijām strādā Krāslavas Mākslas skolā, pasniedzot keramik[...]

[...]pelim (jun.) ir piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Darbojas Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijā. Pods – uz sāna cilnī veidots sižets „Maizes likšana ceplī”. Ārpusē neglazēts, vienā pusē podam no augšas angobas aplējuma mēles, iekšpusē glazēts sūnu zaļš. 20. gs. 80. g. beigās trauku darināšanā un noformēšanā A.Ušpelis (jun.) sāk pielietot plastiskos veidojumus. Viens no nedaudzajiem t[...]

P. Vilcāns dzimis Silajāņu pagasta Dūbu sādžā. Podnieka amata prasmes apguvis pie tēva – Joahima, kurš bijis viens no labākajiem sādžas podniekiem. Vilcānu dzimta 3 paaudžu laikā devusi 28 podniecības meistarus. Pirmo patstāvīgo cepli jaunietis izkurinājis 16 gadu vecumā.Pēc Lielās Oktobra Sociālistiskās revolūcijas piedalījies cīņās Kolčaka frontē. Bijis precējies ar podnieku Riuču māsu Paulīni. [...]

[...] 2013. g. reģistrējis „Tradicionālo zināšanu turētāju biedrību”.LKM keramikas kolekcijā ir daudz keramiķa darbu, un tie uzrāda, cik dažāds ir meistars formveidē, grafiskā zīmējuma radīšanā, glazūru lietojumā.Pods, bumbveidīgs, ar vāku, uz kura sveces kausiņš, uz 3 stilizētām dzīvnieku kājām, 3 aunu galvām, līmētām apkārt podam plecu daļā, augšmala sašaurināta, lentveida. Svēpēts, virsma gludināta.[...]

[...]eramikas kolekcijā tās nonākušas dažādos laikos un veidos – pirktas no Ā. Kāpostiņa vai autors dāvinājis pats, gan iegūtas no citiem Latgales keramikas kolekcionāriem. Krūze – siluetā līdzīga piena podam, vēders ir zemāk par vidusdaļu, priekšpusē mala izliekta snīpītī, mugurpusē osa, kas no krūzes vēdera apakšas ar loku atgriežas un zem krūzes augšmalas saplūst ar trauka malu. Dzeltena glazūra u[...]