| Name | „Tuoli dzeivoj muna mīluo”, „Tālu dzīvo mana mīļā”, „Toli gyvena mano mylimoji”, “Far away lives my darling”, “Далёка жыве мая мілая” |
| Author | Inese Ločmele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Tuoli dzeivoj muna mīluo” (arī „Tuoli dzeivoj”) ir: 1. Populāra dziesma. 2. Ētisko vērtību izteicēja. 3. Savas un svešas telpas šķīrēja.
„Tuoli dzeivoj muna mīluo” ir viena no populārākajām latgaliešu tautasdziesmām. To kā latgaliskās identitātes vizītkarti izpilda folkloras kopu dalībnieki festivālos, saietos, skandē ģimenē (saime) vai draugu lokā.
Latviešu Folkloras krātuves materiālu krājums ir visai daudzveidīgs: tur glabājas 86 tautasdziesmas „Tuoli dzeivoj muna mīluo” teksta varianti no Latgales, 55 – no citiem Latvijas reģioniem. Pastāv versija, ka „Tuoli dzeivoj muna mīluo” melodija saistīta ar 19. gs. krievu zaldātu (karaveirs) dziesmu, kam, ienākot Latgales sadzīvē, transformēts saturs.
Līdz mūsdienām tautasdziesmā „Tuoli dzeivoj muna mīluo” saglabāts spēcīgs vēsturiski izveidojies etniskais kods. Pēc analoģijas ar lībiešu tautasdziesmu „Pūt, vējiņi!” „Tuoli dzeivoj muna mīluo” ir kā latgaliskās pašapziņas manifests, uzsverot domu par dažādu vēst. un sociālo iemeslu veicinātu atšķirtību no savējiem. Vairāki mūziķi tai veidojuši individuālas apdares un aranžējumus.
Dzīves eksistenciālie jautājumi atklājas arī binārās sistēmas savs–svešs kontekstā. 20. gs. 30. gados Latvijā tika izveidota speciāla programma, kas paredzēja uzlabot kopējo ekonomisko situāciju valstī, īpašu uzmanību veltot Latgales lauksaimniecībai un zemnīku stāvoklim. Nostiprinājās stereotipiski uzskati par latgaliešiem kā atšķirīgiem no pārējo novadu iedzīvotāji (čangali).
21. gs. sākumā svešs ir tālums, kas īpaši aktuāls saistībā ar izbraukšanu no Latvijas darba meklējumos (burlaks). Svešā telpā bieži vien aizbraukuīe cieš no fiziskā un garīgā sloga. Tikmēr dziesma „Tuoli dzeivoj muna mīluo” vieno dažādās pasaules vietās dzīvojošos tautiešus.
„Tuoli dzeivoj muna mīluo” ir viena no populārākajām latgaliešu tautasdziesmām. To kā latgaliskās identitātes vizītkarti izpilda folkloras kopu dalībnieki festivālos, saietos, skandē ģimenē (saime) vai draugu lokā.
Latviešu Folkloras krātuves materiālu krājums ir visai daudzveidīgs: tur glabājas 86 tautasdziesmas „Tuoli dzeivoj muna mīluo” teksta varianti no Latgales, 55 – no citiem Latvijas reģioniem. Pastāv versija, ka „Tuoli dzeivoj muna mīluo” melodija saistīta ar 19. gs. krievu zaldātu (karaveirs) dziesmu, kam, ienākot Latgales sadzīvē, transformēts saturs.
Līdz mūsdienām tautasdziesmā „Tuoli dzeivoj muna mīluo” saglabāts spēcīgs vēsturiski izveidojies etniskais kods. Pēc analoģijas ar lībiešu tautasdziesmu „Pūt, vējiņi!” „Tuoli dzeivoj muna mīluo” ir kā latgaliskās pašapziņas manifests, uzsverot domu par dažādu vēst. un sociālo iemeslu veicinātu atšķirtību no savējiem. Vairāki mūziķi tai veidojuši individuālas apdares un aranžējumus.
Dzīves eksistenciālie jautājumi atklājas arī binārās sistēmas savs–svešs kontekstā. 20. gs. 30. gados Latvijā tika izveidota speciāla programma, kas paredzēja uzlabot kopējo ekonomisko situāciju valstī, īpašu uzmanību veltot Latgales lauksaimniecībai un zemnīku stāvoklim. Nostiprinājās stereotipiski uzskati par latgaliešiem kā atšķirīgiem no pārējo novadu iedzīvotāji (čangali).
21. gs. sākumā svešs ir tālums, kas īpaši aktuāls saistībā ar izbraukšanu no Latvijas darba meklējumos (burlaks). Svešā telpā bieži vien aizbraukuīe cieš no fiziskā un garīgā sloga. Tikmēr dziesma „Tuoli dzeivoj muna mīluo” vieno dažādās pasaules vietās dzīvojošos tautiešus.
Intresting info
Attaisnojot kāda mērķa sasniegšanu, paaudžu vidū notiek vērtību paradigmu maiņa (V. Dzērvinīks „Upers”, 2006, 13): Pōrdevu vactāva (dzeds) zemi,/ apmoksōju meitas studijas universitātē./ Tikmār jei Reigas kaidā krūgā/ svešzemu puisīti satyka:/ i dreiži vīn obi sviļpōdami/ aizbrauce iz tōlim štatim.