| Name | Čangali, čangaļi, čangaliai, čangali, чангалы |
| Author | Antra Kļavinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Uz personām attiecinātais apzīmējums čangali, iespējams, radies no leksēmas čangaļi ‘pelavas; graudu apvalki’. Sākotnējā opozīcija graudi – pelavas brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki” (1879) semantiski transformējusies vidzemnieku slātaviešu ‘vecpiebaldzēnu’ un atpalikušāko, neapķērīgāko čangaliešu ‘jaunpiebaldzēnu’ pretstatījumā, bet 20. gs. sāk. nostiprinājušās polaritātes čyuli–čangali ‘nievājošs Latgolys latviešu apzīmējums’.
Latgales kontekstā čangali atklājas kā: 1. Pārnovadnieku (Vidzemes, Kurzemes, Zemgales latviešu) stereotipiski priekšstati par latgaliešiem. 2. Sava latgaliskuma noliegums. 3. Viena no Latgales latviešu pašidentifikācijām mūsdienās.
Kopš 20. gs. sāk., kad veidojas ciešāki kontakti Vitebskas guberņas latviešiem un pārnovada latviešiem, Latgales latviešu apzīmēšanai un atšķirību uzsvēršanai lietota etniskā iesauka čangali, kas pauž emocionāli vērtējošu (visbiežāk nievājošu) attieksmi un rada etnisko spriedzi. Romāna „Mērnieku laiki” Čangalienas nosaukums, kā arī apzīmējums Čangalija mūsdienās tiek attiecināts tieši uz Latgali, atvasināts jēdziens čangalisms ‘ačgārna darbošanās’.
Atšķirīgais, citādais vienmēr ir pamanāms, pārnovadnieku acīs čangaļu kā svešo uztvere saistāma ar vēsturisku apstākļu noteiktām atšķirībām val. (latgalīšu volūda), konfesionālajā piederībā (katuoli), paradumos un raksturā. Mūsdienās stereotipus producējošajā internetvidē čangalim pārmesta biedrošanās ar krīvim, čangali vainoti separātismā, politiskajā un ekonomiskajā krīzē, raksturoti kā viltīgi, negodīgi mēlneši, pašlabuma meklētāji, ambiciozi karjeristi un Reigys iekarotāji. Uz latgaliešu aktivitātēm savas valodas saglabāšanā, mūzikas popularizēšanā tiek reaģēts ar plašām diskusijām un komentāriem, bieži vien izsmejošiem.
Latgales tekstualitātē čangali iegūst nozīmi ‘sava latgaliskuma noliedzēji’. Dzejnieks Antons Slišāns (Ontons) ar to apzīmē latgaliskā noliegšanu sociālu labumu dēļ. Savukārt rakstniece Laima Muktupāvela kautrēšanos publiskos pasākumos Latgalē runāt latgaliski definē jēdzienā čiuliskais čangalisms.
Čangali kā latgaliešu pašnosaukums lietots gan izaicinoša protesta, gan arī pašidentifikācijas nozīmē: dzejnieks Seimanis Putāns lieto pseidonīmu Čangalāns; dzejnieks Valentīns Lukaševičs publicē dzejoļu ciklu „Čangaļu Melodejis”; apzīmējums čangaļs redzams gan uz auto numuru zīmēm, gan uz T krekliem u. tml.
Latgales kontekstā čangali atklājas kā: 1. Pārnovadnieku (Vidzemes, Kurzemes, Zemgales latviešu) stereotipiski priekšstati par latgaliešiem. 2. Sava latgaliskuma noliegums. 3. Viena no Latgales latviešu pašidentifikācijām mūsdienās.
Kopš 20. gs. sāk., kad veidojas ciešāki kontakti Vitebskas guberņas latviešiem un pārnovada latviešiem, Latgales latviešu apzīmēšanai un atšķirību uzsvēršanai lietota etniskā iesauka čangali, kas pauž emocionāli vērtējošu (visbiežāk nievājošu) attieksmi un rada etnisko spriedzi. Romāna „Mērnieku laiki” Čangalienas nosaukums, kā arī apzīmējums Čangalija mūsdienās tiek attiecināts tieši uz Latgali, atvasināts jēdziens čangalisms ‘ačgārna darbošanās’.
Atšķirīgais, citādais vienmēr ir pamanāms, pārnovadnieku acīs čangaļu kā svešo uztvere saistāma ar vēsturisku apstākļu noteiktām atšķirībām val. (latgalīšu volūda), konfesionālajā piederībā (katuoli), paradumos un raksturā. Mūsdienās stereotipus producējošajā internetvidē čangalim pārmesta biedrošanās ar krīvim, čangali vainoti separātismā, politiskajā un ekonomiskajā krīzē, raksturoti kā viltīgi, negodīgi mēlneši, pašlabuma meklētāji, ambiciozi karjeristi un Reigys iekarotāji. Uz latgaliešu aktivitātēm savas valodas saglabāšanā, mūzikas popularizēšanā tiek reaģēts ar plašām diskusijām un komentāriem, bieži vien izsmejošiem.
Latgales tekstualitātē čangali iegūst nozīmi ‘sava latgaliskuma noliedzēji’. Dzejnieks Antons Slišāns (Ontons) ar to apzīmē latgaliskā noliegšanu sociālu labumu dēļ. Savukārt rakstniece Laima Muktupāvela kautrēšanos publiskos pasākumos Latgalē runāt latgaliski definē jēdzienā čiuliskais čangalisms.
Čangali kā latgaliešu pašnosaukums lietots gan izaicinoša protesta, gan arī pašidentifikācijas nozīmē: dzejnieks Seimanis Putāns lieto pseidonīmu Čangalāns; dzejnieks Valentīns Lukaševičs publicē dzejoļu ciklu „Čangaļu Melodejis”; apzīmējums čangaļs redzams gan uz auto numuru zīmēm, gan uz T krekliem u. tml.
Intresting info
Režisors Jānis Streičs (J. Streičs) mākslas filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) rīdzinieku replikai – Krievija tatāru mongoļu jūgu izturēja, bet Latvija zem čangaļu spiediena sabruks – pretstata latgalieša Jāzepa (Jezupa dīna) strādīgumu, izpalīdzību un sirsnību.