| Name | Krīvi, išminčiai/rusai, ancient priests/Russians, мудрацы/рускія |
| Author | Antra Kļavinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Vārds krīvi Latgolys kultūrainavā tiek lietots ar krasi atšķirīgu semantiku un emocionālo attieksmi: 1. Seno baltu tautu priesteri, zintnieki. 2. Austrumslāvu kopnosaukums līdz 20. gs. sāk. 3. Krievijas pamatiedzīvotāji, mūsdienās daudzskaitlīgākā Latvijas etniskā minoritāte.
Pirmās ziņas par krīvim atrodamas Dūsburgas Pētera „Prūšu zemes hronikā” (14. gs.). Valodnieks Vladimirs Toporovs prūšu vārdu Krive, Criwe saista ar sakrāliem nolūkiem lietotu spieķi, norādot, ka nosaukuma pamatā ir baltu adjektīvs *kreivas: *krīvas ‘līks’, radniecīgs un nozīmes ziņā idents ir krievu – кривой. Līka koka nūja krivulis – krīva garīgās varas zīme. Indoeiropiešu tradīcijā līks, greizs priekšmets saistīts ar pareģošanu, arī ar dzejas kā dievišķās valodas zināšanu. Par seno krīvu idejas turpinātāju var uzskatīt EdmunduTukišu (Ondrupine).
Baltu un slāvu etnolingvistisko kontaktu rezultāts ir etnonīms krīvi, par tā etimoloģiju valodnieks Georgijs Haburgajevs izteicis pieņēmumu, ka latviešu valodā kriev- [latgaliešu – krīv-] no *kreiv- (˃sl. kriv-) senatnē bijis apzīmējums baltu ciltij, kas dzīvoja Pleskavas apvidū. Pēc tam, kad šo apvidu bija ieņēmuši slāvi, viņu nākamās paaudzes citi slāvi dēvēja par krivičiem (senkrievu кривичи), t. i., par krivu pēctečiem. Savukārt senie latgali kaimiņu baltu cilts nosaukumu *kreivi ˃ krīvi attiecinājuši arī uz šā apvidus slāvu cilti. Ar etnonīmu krīvi līdz pat 20. gs. sāk. latviešu sarunvalodā, arī folklorā apzīmē visus austrumslāvus.
Ir izteikts pieņēmums, ka pirmie krīvu ienācēji Austrumlatvijas teritorijā 10.–14. gs. bijuši tirgotāji. Kopš 17. gs. beigām Latgalē ieceļojuši vecticībnieki (staraveri), Krievijas impērijas laikā (1772–1917) valdības atbalstītās krīvu (galvenokārt pareizticīgo) nometināšanas rezultātā Latgales teritorijā ieceļojuši dažādu sociālo slāņu pārstāvji. PSRS migrācijas politikas rezultātā pēc Otrā pasaules kara visā Latvijā ieradās krīvu inteliģence, kvalificēti un nekvalificēti strādnieki, militārpersonas. PSRS laikā krīvi skaita un ietekmes ziņā ir lielākais etnoss, krievu valoda kā neoficiālās valsts valoda ietekmē izveidojās jauna – krievvalodīgo Latvijas baltkrievu, ukraiņu, poļu u. c. tautību – cilvēku grupa.
Pirmās ziņas par krīvim atrodamas Dūsburgas Pētera „Prūšu zemes hronikā” (14. gs.). Valodnieks Vladimirs Toporovs prūšu vārdu Krive, Criwe saista ar sakrāliem nolūkiem lietotu spieķi, norādot, ka nosaukuma pamatā ir baltu adjektīvs *kreivas: *krīvas ‘līks’, radniecīgs un nozīmes ziņā idents ir krievu – кривой. Līka koka nūja krivulis – krīva garīgās varas zīme. Indoeiropiešu tradīcijā līks, greizs priekšmets saistīts ar pareģošanu, arī ar dzejas kā dievišķās valodas zināšanu. Par seno krīvu idejas turpinātāju var uzskatīt EdmunduTukišu (Ondrupine).
Baltu un slāvu etnolingvistisko kontaktu rezultāts ir etnonīms krīvi, par tā etimoloģiju valodnieks Georgijs Haburgajevs izteicis pieņēmumu, ka latviešu valodā kriev- [latgaliešu – krīv-] no *kreiv- (˃sl. kriv-) senatnē bijis apzīmējums baltu ciltij, kas dzīvoja Pleskavas apvidū. Pēc tam, kad šo apvidu bija ieņēmuši slāvi, viņu nākamās paaudzes citi slāvi dēvēja par krivičiem (senkrievu кривичи), t. i., par krivu pēctečiem. Savukārt senie latgali kaimiņu baltu cilts nosaukumu *kreivi ˃ krīvi attiecinājuši arī uz šā apvidus slāvu cilti. Ar etnonīmu krīvi līdz pat 20. gs. sāk. latviešu sarunvalodā, arī folklorā apzīmē visus austrumslāvus.
Ir izteikts pieņēmums, ka pirmie krīvu ienācēji Austrumlatvijas teritorijā 10.–14. gs. bijuši tirgotāji. Kopš 17. gs. beigām Latgalē ieceļojuši vecticībnieki (staraveri), Krievijas impērijas laikā (1772–1917) valdības atbalstītās krīvu (galvenokārt pareizticīgo) nometināšanas rezultātā Latgales teritorijā ieceļojuši dažādu sociālo slāņu pārstāvji. PSRS migrācijas politikas rezultātā pēc Otrā pasaules kara visā Latvijā ieradās krīvu inteliģence, kvalificēti un nekvalificēti strādnieki, militārpersonas. PSRS laikā krīvi skaita un ietekmes ziņā ir lielākais etnoss, krievu valoda kā neoficiālās valsts valoda ietekmē izveidojās jauna – krievvalodīgo Latvijas baltkrievu, ukraiņu, poļu u. c. tautību – cilvēku grupa.
Intresting info
Viens no spilgtākajiem krīva tēliem latgaliešu literatūrā ir vecais svētnieks, debeszīmju tulks Ūsāns Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) vēsturiskajā romānā „Baltie tēvi”. Romānā izteikta versija arī par vārda krīvs semantikas izmaiņām (A. Rupainis „Baltie tēvi”, 2, 1964, 66): Tā bijusi seno svētnieku cilts, no kuŗas cēlušies daudz krīvu-krīvu. Bet, kad krīvu nosaukums pārgājis uz slāvu ticības mācītājiem un mācekļiem, Rusinu garūsainais svētnieks vēlējies, lai viņu nesauc par krīvu-krīvu Rusinu, bet vienkārši – par tautas svētnieku Ūsānu.