| Name | Ondrupine, Andrupene, Andrupenė, Ondrupine, Андрупене |
| Author | Ēvalds Višķers |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Ondrupine kopš 2009. g. ir viens no Dagdys novada pagasta centriem. Ondrupinis pag. atrodas novada ziemeļrietumos, Latgales augstienē. Reljefs izteikti paugurains ar pazeminājumiem un purvainām (pūrs) ieplakām.
Ondrupini raksturo: 1. Iedzīvotāju uzņēmība. 2. Pirmais un plašākais Latgales etnogrāfiskais muzejs „Andrupenes lauku sēta”. 3. Edmunda Tukiša Mēness kalendārs.
Ondrupinis pag. jau 19. gs. beigās tiek uzskatīts par vienu no turīgākajiem Latgalē. Tas tika panākts, attīstot amatniecību (omots), izmantojot dabas radītos apstākļus (meža resursi, muola atradnes).
Saimnieciskās rosības pamatā bija un ir ne tikai pieejamie dabas resursi, bet arī cilvēku aktivitāte. Spilgta personība ir Jānis Brils (1937). 1968. g. J. Brils uzsāka aktīvu sadarbību ar galvenajiem padomju laika zinātniekiem sapropeļa izpētē un ieguvē vietējos ezeros. Andrupenieši pirmie Latvijā uzsāka tā izstrādi, ko par perspektīvu, nepietiekami izmantotu resursu J. Brils uzskata arī mūsdienās. Ekonomisko pārmaiņu laikā sapropeļa ieguve Ondrupinē tika pārtraukta.
Spilgta personība ir Ondrupinis kultūras darbinieks Dainis Platacis, titula „Novada kultūras darbinieks 2001” ieguvējs. Pazīstams arī kā vokāli instrumentālā ansambļa „Trīs vīri laivā” (1980) muzikants (muzykants) un solists. Kopš 1986. g ir Ondrupinis tautas nama direktors, aktīvs folkloras kopas „Sovvaļnīki” (sovvaļnīks) un amatierteātra dalībnieks un izrāžu režisors.
Ondrupine ir pazīstama ar pirmo un vienīgo Latgales etnogrāfisko brīvdabas muzeju „Andrupenes lauku sēta” (dibināts 2000. g. 23. jūnijā, vadītāja Skaidrīte Pauliņa). Ideja veidot etnogrāfisko muzeju „Andrupenes lauku sēta” (sāta) 90. g. II pusē pieder J. Brilam.
Ondrupinis pag. Lītavnieku ciems kopš 1985. g. dzīvo senču tradīciju pētnieks E. Tukišs. Pēc profesijas ķīmiķis, pēc dzīvesveida un pārliecības krīvu krīvs (krīvi), kas skaidro Visuma zīmes dabā, to nozīmi cilvēka dzīvē un Latgalē austajos ornamentos. E. Tukišs ir atjaunojis Mēness kalendāru (akmeņu krāvumi) dabā. Tūrisma ceļvežos tas pazīstams kā sakrālie un astroloģiskie akmens veidojumi.
Ondrupini raksturo: 1. Iedzīvotāju uzņēmība. 2. Pirmais un plašākais Latgales etnogrāfiskais muzejs „Andrupenes lauku sēta”. 3. Edmunda Tukiša Mēness kalendārs.
Ondrupinis pag. jau 19. gs. beigās tiek uzskatīts par vienu no turīgākajiem Latgalē. Tas tika panākts, attīstot amatniecību (omots), izmantojot dabas radītos apstākļus (meža resursi, muola atradnes).
Saimnieciskās rosības pamatā bija un ir ne tikai pieejamie dabas resursi, bet arī cilvēku aktivitāte. Spilgta personība ir Jānis Brils (1937). 1968. g. J. Brils uzsāka aktīvu sadarbību ar galvenajiem padomju laika zinātniekiem sapropeļa izpētē un ieguvē vietējos ezeros. Andrupenieši pirmie Latvijā uzsāka tā izstrādi, ko par perspektīvu, nepietiekami izmantotu resursu J. Brils uzskata arī mūsdienās. Ekonomisko pārmaiņu laikā sapropeļa ieguve Ondrupinē tika pārtraukta.
Spilgta personība ir Ondrupinis kultūras darbinieks Dainis Platacis, titula „Novada kultūras darbinieks 2001” ieguvējs. Pazīstams arī kā vokāli instrumentālā ansambļa „Trīs vīri laivā” (1980) muzikants (muzykants) un solists. Kopš 1986. g ir Ondrupinis tautas nama direktors, aktīvs folkloras kopas „Sovvaļnīki” (sovvaļnīks) un amatierteātra dalībnieks un izrāžu režisors.
Ondrupine ir pazīstama ar pirmo un vienīgo Latgales etnogrāfisko brīvdabas muzeju „Andrupenes lauku sēta” (dibināts 2000. g. 23. jūnijā, vadītāja Skaidrīte Pauliņa). Ideja veidot etnogrāfisko muzeju „Andrupenes lauku sēta” (sāta) 90. g. II pusē pieder J. Brilam.
Ondrupinis pag. Lītavnieku ciems kopš 1985. g. dzīvo senču tradīciju pētnieks E. Tukišs. Pēc profesijas ķīmiķis, pēc dzīvesveida un pārliecības krīvu krīvs (krīvi), kas skaidro Visuma zīmes dabā, to nozīmi cilvēka dzīvē un Latgalē austajos ornamentos. E. Tukišs ir atjaunojis Mēness kalendāru (akmeņu krāvumi) dabā. Tūrisma ceļvežos tas pazīstams kā sakrālie un astroloģiskie akmens veidojumi.
Intresting info
Folklorā ir teika par Ondrupinis ainavas rašanos (A. Ancelāne „Latviešu tautas teikas”, 2011, 63): Tas bija laikos, kad Dievs (Dīvs) radīja visu pasauli (..). Dievs palika darbodamies pie Vārkavas (Vuorkova), bet Velns (valns) nosvīdis strādāja pa Ludzas apriņķi, tika jau cauri Bukmuižai, Andrupenei un uz Dagdas robežas satikās ar Dievu. Dievs apskatīja Velna darbu: vai, kā šis pievēlis kalnus un pieracis ezerus. Dievs negrib piejemt darbu (..). Velns izdomāja viltu: „Dievs tēvs, atļaun manam darbam palikt nepārstrādātam, no kā mums abiem būs labums: pa tavu zemi un ceļiem (ceļš) ļaudis braukās snauzdami, ne tev, ne man labuma nebūs, bet pa manu ceļu tad būs citādi: kalnā kāpdami un lejā laizdamies, pasacīs viens „Vai, Dieviņ, kā te izbraukuši!”, bet otrs „Lai viņu Velns, tādu kalnu!”.