| Name | Bukmuiža, Bukmuiža, Bukmuiža, Bukmuiža, Букмуйжа |
| Author | Irēna Silineviča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Bukmuiža (tag. nosaukums Ezernieki, Dagdas nov.) Latgales kultūrainavā asociējas ar: 1. Gleznainu Latgales pag. 2. Administratīvajām un teritoriālajām pārmaiņām. 3. Izglītības tradīcijām. 4. Ludviga dienām. 5. Atpūtas un tūrisma iespējām.
Bukmuižys apkārtne ir īpaši enerģētiska vieta, visos laikos te dzīvojuši dziednieki (čaraunīks). Daudzo ezeru (zylūs azaru zeme), pauguru un upīšu dēļ Bukmuižys pag. ir viens no gleznainākiem pagastiem Latgalē: Ežezers (Ješa azars), arī Udrijas, Samaneits, Dubuleits, Plataču ezers; Sarjankas upe gar austrumu robežu (Austrumu rūbežs), meži (mežs); dabas liegums „Ežezers” (dibināts 1999. g.).
Bukmuižys ciems pirmo reizi vēsturiskajos dokumentos minēts 1751. g., toponīms Bukmuiža saistāms ar apkārtnē medītiem stirnu bukiem. 1936. g. Bukmuižys pag. tika pārdēvēts par Ezernieku pag.
Ap 1710. g. Bukmuižā tika uzcelta koka baznīca, pašreiz tur ir Bukmuižys kapsēta – ˃200 gadus veca. Pie šīs baznīcas tika atvērta baznīcas skola (1750–1832). 1866. g. Bukmuižā nodibināja Vaivodu tautskolu (Latgolys škola). Tautā šīs divgadīgās tautskolas sauca par ganu skolām (gonūs īšona), jo skolēni mācījās tikai ziemā. Skolai nebija savu telpu, mācības notika zemnieku mājās. 1873./74. mācību g. Vaivodu tautskolā bija 36 skolēni (tikai zēni). 1887. g. sāka mācīties arī meitenes. 1865.–1904. g. mācības notika krievu valodā. 1893. g. pagasts skolas vajadzībām uzcēla atsevišķu māju. 1919. g. pirmo reizi atvēra klases ar latviešu valodas apmācību (latgalīšu volūda). Ar 1931. g. skola pārgāja valsts aprūpē un to nosauca par Bukmuižys (Ezernieku ar 1939) valsts sešgadīgo pamatskolu 1940. g. tiek atvērta Ezernieku vidusskola (ēka uzbūvēta 1939. g.). Kara gados mācības notiek ar pārtraukumiem. Pēc kara mācības notiek latviešu un krievu valodā, 1949. g. vidusskolā bija 1. izlaidums.
Bukmuižys draudzes baznīca ir dibināta bīskapa Nikolaja Poplavska laikā 18. gs. sāk. Baznīcu uzcēla Dagdas (Dagda) Hilzeni, kas finansiāli atbalstīja jezuītu darbību Latgalē. Bukmuižā 1830. g. par muižkunga L. Šabanska līdzekļiem uzcelta Sv. Ludviga baznīca. Kopš tā laika aizsākusies Ludviga dienas svinēšanas tradīcija Bukmuižā, pēc kara tā netika svinēta, taču 1999. g. tradīcija tika atjaunota.
Bukmuižys apkārtne ir īpaši enerģētiska vieta, visos laikos te dzīvojuši dziednieki (čaraunīks). Daudzo ezeru (zylūs azaru zeme), pauguru un upīšu dēļ Bukmuižys pag. ir viens no gleznainākiem pagastiem Latgalē: Ežezers (Ješa azars), arī Udrijas, Samaneits, Dubuleits, Plataču ezers; Sarjankas upe gar austrumu robežu (Austrumu rūbežs), meži (mežs); dabas liegums „Ežezers” (dibināts 1999. g.).
Bukmuižys ciems pirmo reizi vēsturiskajos dokumentos minēts 1751. g., toponīms Bukmuiža saistāms ar apkārtnē medītiem stirnu bukiem. 1936. g. Bukmuižys pag. tika pārdēvēts par Ezernieku pag.
Ap 1710. g. Bukmuižā tika uzcelta koka baznīca, pašreiz tur ir Bukmuižys kapsēta – ˃200 gadus veca. Pie šīs baznīcas tika atvērta baznīcas skola (1750–1832). 1866. g. Bukmuižā nodibināja Vaivodu tautskolu (Latgolys škola). Tautā šīs divgadīgās tautskolas sauca par ganu skolām (gonūs īšona), jo skolēni mācījās tikai ziemā. Skolai nebija savu telpu, mācības notika zemnieku mājās. 1873./74. mācību g. Vaivodu tautskolā bija 36 skolēni (tikai zēni). 1887. g. sāka mācīties arī meitenes. 1865.–1904. g. mācības notika krievu valodā. 1893. g. pagasts skolas vajadzībām uzcēla atsevišķu māju. 1919. g. pirmo reizi atvēra klases ar latviešu valodas apmācību (latgalīšu volūda). Ar 1931. g. skola pārgāja valsts aprūpē un to nosauca par Bukmuižys (Ezernieku ar 1939) valsts sešgadīgo pamatskolu 1940. g. tiek atvērta Ezernieku vidusskola (ēka uzbūvēta 1939. g.). Kara gados mācības notiek ar pārtraukumiem. Pēc kara mācības notiek latviešu un krievu valodā, 1949. g. vidusskolā bija 1. izlaidums.
Bukmuižys draudzes baznīca ir dibināta bīskapa Nikolaja Poplavska laikā 18. gs. sāk. Baznīcu uzcēla Dagdas (Dagda) Hilzeni, kas finansiāli atbalstīja jezuītu darbību Latgalē. Bukmuižā 1830. g. par muižkunga L. Šabanska līdzekļiem uzcelta Sv. Ludviga baznīca. Kopš tā laika aizsākusies Ludviga dienas svinēšanas tradīcija Bukmuižā, pēc kara tā netika svinēta, taču 1999. g. tradīcija tika atjaunota.
Intresting info
Padomju gados Ežezera krastā darbojās PSRS nozīmes tūrisma un atpūtas bāze „Ezernieki” (1972–1991), te atpūtās pat 750 tūristu dienā, bija paredzētas pat milzīgas pagrabtelpas atomkara gadījumam. Kā radusies tik vērienīga ideja, ir nostāsts („Latgales Laiks”, 2011, 22. jūlijā): Vēl pirms atpūtas kompleksa šajā vietā atradušās kolhoza cūku ganības. Kādu laiku viss bijis labi, bet tad cūkas pa vienai sākušas pazust, iespējams, vestas prom ar laivu. Kolhozam bijuši zaudējumi, tāpēc domājuši, ko darīt. Nolēmuši cūku fermas vietā būvēt tūristu atpūtas kompleksu.