| Name | Dagda, Dagda, Dagda, Dagda, Дагда |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pasaulē ir vismaz trīs Dagdys – viena Indijā, otra Īrijā, bet trešā Latgalē. 1950. g. izveidoja Dagdys strādnieku ciematu, 1961. g. tas pārdēvēts par pilsētciematu (mīškuons). 1992. g. Dagdai tiek piešķirtas pilsētas tiesības un tā kļūst par vienu no jaunākajām mazpilsētām Latvijā un jaunāko mazpilsētu Latgolā. Dagdys vizītkarte līdz 2003. g. bija AS „Staburadze” filiāles konfekšu fabrika „Narūta” (cukerka). Dagda: 1. Hilzenu īpašums. 2. Dabas pieminekļu saglabātāja un unikālu kultūras tradīciju attīstītāja. 3. Vietvārda inspirācija.
Dagdys vēsture ir saistīta ar Hilzenu dzimtu, jo Hilzeni Dagdu pārvērš par vienu no pirmajiem Latgales kultūras centriem. Dagdys Hilzenu misijas jezuītu tēvs Mihaēls Rots misijā darbojies 36 gadus un bijis ievērojama personība 18. gs. Latgalē, jo aizsācis latgalīšu laicīgo rakstniecību (gruomota), uzrakstījis pirmo laicīgo dzejoli un 4 grāmatas, kurās apkopojis lūgšanas (puotoru gruomota), kristīgās mācības skaidrojumus jautājumu un atbilžu veidā, īsus Vecās un Jaunās Derības fragmentus, ābeci (lementars) un īsu katehismu. M. Rots par viņa dedzīgo darbību latgaliešu zemnieku (zemnīks) labā tiek dēvēts par Latgales apustuli, jo viņš bija tautas izglītošanas (Latgolys škola) aizsācējs – viņa darbības laikā tika dibinātas zemnieku skolas vairākās Latgales draudzēs. Valodniece Anna Stafecka ar M. Rota veikumu raksturo veclatgaliešu rakstības (latgalīšu volūda) posmu Latgales lingvistika vēsturē. Dzejnieks Andris Vējāns veltījis M. Rotam dzejoli „Dagdas apostols”.
Pēc Hilzenu dzimtas Dagdys muiža nonāca Buiņicku ģimenes īpašumā. Pazīstamākais ģimenes pārstāvis K. Buinickis deva lielu ieguldījumu literatūrā, grāmatniecībā un sabiedrības attīstībā ne tikai Dagdā, bet visā Latgalē.
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Dagdā ir pilskalns ar apmetni (Zamok), Lubānas pilskalns, Obiteļa (Franču kapi, Kara kapi) un Niperu senkapi. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Alženovas apmetne.
Lubānas pilskalns ir viena no unikālākajām vietām Dagdys nov. Tas atrodas Dagdys pilsētas robežās, ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, par kuru zināmas arī daudzas leģendas. Dagdys muižas parks ir vienīgais, kas palicis no 17. gs. izveidotās Dagdys muižas.
Dagdys pilsēta ir bagāta ar Latgalei raksturīgām kultūras tradīcijām: tautas mākslas festivāls „Annas Dagdā”, galda dziesmu un gvelžu saiets „Auni kōjas, laksteigola”, uz Dagdys ezera sacensības „Dagdys trokīs pirdīņs”, autosacīkstes uz ledus (pagrauda).
Dagdys vārds ir izskanējis arī Raiņa romānā dzejoļos „Dagdas piecas skiču burtnīcas”, literātes Annas Dagdas darbos u. c.
Dagdys vēsture ir saistīta ar Hilzenu dzimtu, jo Hilzeni Dagdu pārvērš par vienu no pirmajiem Latgales kultūras centriem. Dagdys Hilzenu misijas jezuītu tēvs Mihaēls Rots misijā darbojies 36 gadus un bijis ievērojama personība 18. gs. Latgalē, jo aizsācis latgalīšu laicīgo rakstniecību (gruomota), uzrakstījis pirmo laicīgo dzejoli un 4 grāmatas, kurās apkopojis lūgšanas (puotoru gruomota), kristīgās mācības skaidrojumus jautājumu un atbilžu veidā, īsus Vecās un Jaunās Derības fragmentus, ābeci (lementars) un īsu katehismu. M. Rots par viņa dedzīgo darbību latgaliešu zemnieku (zemnīks) labā tiek dēvēts par Latgales apustuli, jo viņš bija tautas izglītošanas (Latgolys škola) aizsācējs – viņa darbības laikā tika dibinātas zemnieku skolas vairākās Latgales draudzēs. Valodniece Anna Stafecka ar M. Rota veikumu raksturo veclatgaliešu rakstības (latgalīšu volūda) posmu Latgales lingvistika vēsturē. Dzejnieks Andris Vējāns veltījis M. Rotam dzejoli „Dagdas apostols”.
Pēc Hilzenu dzimtas Dagdys muiža nonāca Buiņicku ģimenes īpašumā. Pazīstamākais ģimenes pārstāvis K. Buinickis deva lielu ieguldījumu literatūrā, grāmatniecībā un sabiedrības attīstībā ne tikai Dagdā, bet visā Latgalē.
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi Dagdā ir pilskalns ar apmetni (Zamok), Lubānas pilskalns, Obiteļa (Franču kapi, Kara kapi) un Niperu senkapi. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Alženovas apmetne.
Lubānas pilskalns ir viena no unikālākajām vietām Dagdys nov. Tas atrodas Dagdys pilsētas robežās, ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, par kuru zināmas arī daudzas leģendas. Dagdys muižas parks ir vienīgais, kas palicis no 17. gs. izveidotās Dagdys muižas.
Dagdys pilsēta ir bagāta ar Latgalei raksturīgām kultūras tradīcijām: tautas mākslas festivāls „Annas Dagdā”, galda dziesmu un gvelžu saiets „Auni kōjas, laksteigola”, uz Dagdys ezera sacensības „Dagdys trokīs pirdīņs”, autosacīkstes uz ledus (pagrauda).
Dagdys vārds ir izskanējis arī Raiņa romānā dzejoļos „Dagdas piecas skiču burtnīcas”, literātes Annas Dagdas darbos u. c.
Intresting info
Jans Augusts Hilzens Dagdys Sv. Trīsvienības baznīcā atstājis liecības par sevi („Ezerzeme”, 2009, Nr. 56, 28. jūlijā.): Gulošā Hilzena skulptūra saista uzmanību tikai pie izejas no baznīcas. Tā izvietota pie kolonnas, kas ir pirmā no ieejas. Baznīcas dibinātājs attēlots guļam, apmierināts un smaidīgs... Šāda veida skulptūras izvietošanas fakts liecina par dievnama dibinātāja jautro dabu un humora izjūtu. Viņš ir vienīgais, kurš var atļauties gulēt baznīcā. Hilzens labi pastrādāja... Hilzens var atpūsties... Līdz šim laikam Dagdā mēdz sacīt: „Guļ baznīcā kā pats Hilzens.” Tas tiek teikts par cilvēku, kurš iesnaudies dievkalpojuma laikā.