| Name | Laksteigola, lakstīgala, lakštingala, nigtingale, салавей |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Laksteigola (Luscinia luscinia), lietuviešu valodā lakštingala, ir atvasināts no lakstīt ‘radīt (putna) balss skaņas, svilpot’, lietuviešu – lakštuoti ‘pogāt, dziedāt’.
Laksteigola Latgales kultūrtelpā ir uztverama kā: 1. Cilvēka un dabas rituma aktualizētāja un pareģotāja. 2. Latgolys „laksteigolys”: Helēna Kozlovska-Ersa, Marija Andžāne. 3. Kultūras vēstnese.
Viens no biežāk sastopamajiem Latvijas dziedātājputniem, tipisks folkloras tēls, kas sastopams daudzās tautasdziesmās un ticējumos. Savas necilās ārienes, bet skaistās balss dēļ tiek salīdzināta ar: 1) dzīves grūtdieņiem (buorineite); 2) meitām precību gados; 3) lielām dziedātājām.
Tāpat laksteigola tiek saistīta ar zemnīku dzīvi, jo tautasdziesmās atklājas kā arāju modinātāja, sējas laika (līdzās cīrulim), vasaras ilguma un siltuma norādītāja.
Savukārt tautasdziesmās pieminētā tautu laksteigola ir precinieku, tautu dēla apzīmētāja, kas ar solījumiem (arī šajā gadījumā izmantota laksteigolys dziedāšanas pārnestā nozīme) iegūst sev līgavu.
Tieši skanīgās balss dēļ H. Kozlovsku-Ersu (1895–1949) kritiķi dēvē par Latgales laksteigolu. H. Kozlovska-Ersa ir sniegusi ˃1000 tautasdziesmu koncertu, viņas patriotisms jo sevišķi izpaudies, sarīkojot ˃800 koncertu Latgales skolās (Latgolys škola). Ar tautasdziesmu iepazīstinājusi arī lielākās Eiropas pilsētas, Berlīnē 1935. g. ierakstījusi skaņu platē 6 latgaliešu tautasdziesmas. Par tautas mūzikas popularizēšanu saņēmusi Atzinības krustu.
Skanīgās, ritmiskās, mākslinieciski spilgtās, arī tautai tuvās un saprotamās dzejas dēļ arī dzejniece un rakstniece M. Andžāne (Škaune) tiek saukta par Latgolas laksteigolu.
Laksteigola ir kļuvusi par sava veida kultūras vēstnesi, kas izpaužas vismaz trejādi: 1) laksteigola kā mīlētāju, pavasara simbols parādās sentimentālajā latgaliešu lirikā; 2) apzīmējot vietu, un tā ir Maltys upes ieskautā Laksteigolu sala Viļānūs, kur brīvdabas estrādē vairāku desmitu gadu garumā notiek daudzveidīgi pasākumi; 3) laksteigola parādās dažu kultūras pasākumu nosaukumos.
Nozīmīgs ir arī Latgales reģiona dziedošo kolektīvu un izpildītāju latgaliešu galda dziesmu festivāls „Auni kōjas, laksteigola” (kopš 2004) Dagdā.
Laksteigola Latgales kultūrtelpā ir uztverama kā: 1. Cilvēka un dabas rituma aktualizētāja un pareģotāja. 2. Latgolys „laksteigolys”: Helēna Kozlovska-Ersa, Marija Andžāne. 3. Kultūras vēstnese.
Viens no biežāk sastopamajiem Latvijas dziedātājputniem, tipisks folkloras tēls, kas sastopams daudzās tautasdziesmās un ticējumos. Savas necilās ārienes, bet skaistās balss dēļ tiek salīdzināta ar: 1) dzīves grūtdieņiem (buorineite); 2) meitām precību gados; 3) lielām dziedātājām.
Tāpat laksteigola tiek saistīta ar zemnīku dzīvi, jo tautasdziesmās atklājas kā arāju modinātāja, sējas laika (līdzās cīrulim), vasaras ilguma un siltuma norādītāja.
Savukārt tautasdziesmās pieminētā tautu laksteigola ir precinieku, tautu dēla apzīmētāja, kas ar solījumiem (arī šajā gadījumā izmantota laksteigolys dziedāšanas pārnestā nozīme) iegūst sev līgavu.
Tieši skanīgās balss dēļ H. Kozlovsku-Ersu (1895–1949) kritiķi dēvē par Latgales laksteigolu. H. Kozlovska-Ersa ir sniegusi ˃1000 tautasdziesmu koncertu, viņas patriotisms jo sevišķi izpaudies, sarīkojot ˃800 koncertu Latgales skolās (Latgolys škola). Ar tautasdziesmu iepazīstinājusi arī lielākās Eiropas pilsētas, Berlīnē 1935. g. ierakstījusi skaņu platē 6 latgaliešu tautasdziesmas. Par tautas mūzikas popularizēšanu saņēmusi Atzinības krustu.
Skanīgās, ritmiskās, mākslinieciski spilgtās, arī tautai tuvās un saprotamās dzejas dēļ arī dzejniece un rakstniece M. Andžāne (Škaune) tiek saukta par Latgolas laksteigolu.
Laksteigola ir kļuvusi par sava veida kultūras vēstnesi, kas izpaužas vismaz trejādi: 1) laksteigola kā mīlētāju, pavasara simbols parādās sentimentālajā latgaliešu lirikā; 2) apzīmējot vietu, un tā ir Maltys upes ieskautā Laksteigolu sala Viļānūs, kur brīvdabas estrādē vairāku desmitu gadu garumā notiek daudzveidīgi pasākumi; 3) laksteigola parādās dažu kultūras pasākumu nosaukumos.
Nozīmīgs ir arī Latgales reģiona dziedošo kolektīvu un izpildītāju latgaliešu galda dziesmu festivāls „Auni kōjas, laksteigola” (kopš 2004) Dagdā.
Intresting info
Savukārt putna pogošanas attālums liecina par gaidāmiem notikumiem vai raksturo tās vides iedzīvotājus. („Latviešu sakāmvārdu datorfonds”): Kod lakstīgola skraida apleik ustobys, itei pīzīmēj, ka tymā ustobā byus dreiži kuozys. Laksteigola iezīmē ne tikai darbu sākumu, kāzu tuvošanos, laika apstākļus, bet arī govs piena kvalitāti: Ka lakstīgola puorskrīn zam gūvis tesmiņa, itei pīzīmēj, ka tei gūs dūs pīnu, bīzu un smeķeigu. Līdzīgi kā dzeguze, laksteigola var aizdzīduot: Ja pavasarī pirmo reizi neēdušu aizdzied lakstīgala, tad pieguļā sadeg svārki.