| Name | Viļāni, Viļāni, Vilianai, Viļāni, Віляны |
| Author | Iveta Mietule |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Viļāni saistāmi ar: 1. Mariāņu kongregācijas vārdu. 2. Rosīgu saimniecisko dzīvi, ikmēneša amatnieku gadatirgu un valsts nozīmes lauksaimniecības izstādēm. 3. Kultūras pasākumiem Lakstīgalu salas brīvdabas estrādē.
Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu (katuoli) baznīcai (bazneica) kopā ar mariāņu kongregācijas vīriešu klosteri ir nozīmīga vieta Latvijas sakrālajā arhitektūrā. 1753.–1772. g. Klostera komplekss celts pēc tradicionālo bernardiešu klosteru parauga ar iekšējo pagalmu. 1832. g. Krievijas valdība klosteri slēdza, un tā darbību atjaunoja tikai 1924. g. Pašlaik te darbojas 11 tēvu, tiek izdotas grāmatas (puotoru gruomota), žurnāls „Katōļu Dzeive”. Katra mēneša 13. datumā Viļānūs kalpojošie mariāņu tēvi uz Fatimas dievkalpojumu aicina visas Latvijas ticīgos.
1842. g. Viļānu muižu, kas ar vairāk par 49 tūkstošiem ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija viena no lielākajām Baltijā, nopirka Vikentijs Janovskis. Viņa valdīšanas laikā Viļānūs attīstās un te darbojas viena no lielākajām Krievijas ādas fabrikām. Muižā darbojās arī citas vietējās nozīmes ražotnes: kaļķu cepļi, alus brūži (ols), ķieģeļu fabrika (cegeļņa), dzirnavas (patmalis). Pilsētas tiesības Viļānim piešķirtas 1928. g. 25. februārī, kad apdzīvotās vietas platība bija jau 163 ha zemes, uz kuras atradās 65 tirdzniecības uzņēmumi. 1932. g. Viļānūs tika izbūvēts elektrības sadales tīkls.
Jau gandrīz 2 gadsimtus Viļānus var dēvēt arī par tirdzniecības pilsētu. 1825. g. Viļānūs bija 6 gadatirgi (tiergs), savukārt pilsētas aprakstos norādīts, ka arī 19. gs. ir labi attīstīta tirdzniecība un plaši pazīstami nedēļas tirgi un gadatirgi. Viļāni ir viena no pirmajām Latgales pilsētām, kas atjaunoja amatnieku (omots) tirgus tradīcijas.
Kopš 1997. g. akciju sabiedrība „Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija” (darbojas kopš 1956) organizē republikas nozīmes lauksaimniecības izstādes. Viļāni ir vienīgā vieta Latvijā, kas nodarbojas ar lynu selekciju.
Maltas upe Viļānu pilsētas teritorijā veido Lakstīgalu (laksteigola) salu 3 ha platībā. Salas centrā ir iekārtota vasaras brīvdabas estrāde, kur te notiek ne tikai pilsētas, bet arī novada mēroga kultūras pasākumi.
Latvijas mūzikas industriju pāršalca ziņa par viļānieša Raimonda Skuruļa izgudroto unikālo skaņas apstrādes tehnoloģiju. Viņa izveidotais skaņas izlīdzinātājs 2008. g. tika atzīts par Latvijas inovatīvāko produktu. R. Skuruļa inovāciju priekšrocības jau izmanto arī Holivudas skaņu ierakstu studijā „Mi Casa Multimedia Inc.”.
Viļānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu (katuoli) baznīcai (bazneica) kopā ar mariāņu kongregācijas vīriešu klosteri ir nozīmīga vieta Latvijas sakrālajā arhitektūrā. 1753.–1772. g. Klostera komplekss celts pēc tradicionālo bernardiešu klosteru parauga ar iekšējo pagalmu. 1832. g. Krievijas valdība klosteri slēdza, un tā darbību atjaunoja tikai 1924. g. Pašlaik te darbojas 11 tēvu, tiek izdotas grāmatas (puotoru gruomota), žurnāls „Katōļu Dzeive”. Katra mēneša 13. datumā Viļānūs kalpojošie mariāņu tēvi uz Fatimas dievkalpojumu aicina visas Latvijas ticīgos.
1842. g. Viļānu muižu, kas ar vairāk par 49 tūkstošiem ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija viena no lielākajām Baltijā, nopirka Vikentijs Janovskis. Viņa valdīšanas laikā Viļānūs attīstās un te darbojas viena no lielākajām Krievijas ādas fabrikām. Muižā darbojās arī citas vietējās nozīmes ražotnes: kaļķu cepļi, alus brūži (ols), ķieģeļu fabrika (cegeļņa), dzirnavas (patmalis). Pilsētas tiesības Viļānim piešķirtas 1928. g. 25. februārī, kad apdzīvotās vietas platība bija jau 163 ha zemes, uz kuras atradās 65 tirdzniecības uzņēmumi. 1932. g. Viļānūs tika izbūvēts elektrības sadales tīkls.
Jau gandrīz 2 gadsimtus Viļānus var dēvēt arī par tirdzniecības pilsētu. 1825. g. Viļānūs bija 6 gadatirgi (tiergs), savukārt pilsētas aprakstos norādīts, ka arī 19. gs. ir labi attīstīta tirdzniecība un plaši pazīstami nedēļas tirgi un gadatirgi. Viļāni ir viena no pirmajām Latgales pilsētām, kas atjaunoja amatnieku (omots) tirgus tradīcijas.
Kopš 1997. g. akciju sabiedrība „Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija” (darbojas kopš 1956) organizē republikas nozīmes lauksaimniecības izstādes. Viļāni ir vienīgā vieta Latvijā, kas nodarbojas ar lynu selekciju.
Maltas upe Viļānu pilsētas teritorijā veido Lakstīgalu (laksteigola) salu 3 ha platībā. Salas centrā ir iekārtota vasaras brīvdabas estrāde, kur te notiek ne tikai pilsētas, bet arī novada mēroga kultūras pasākumi.
Latvijas mūzikas industriju pāršalca ziņa par viļānieša Raimonda Skuruļa izgudroto unikālo skaņas apstrādes tehnoloģiju. Viņa izveidotais skaņas izlīdzinātājs 2008. g. tika atzīts par Latvijas inovatīvāko produktu. R. Skuruļa inovāciju priekšrocības jau izmanto arī Holivudas skaņu ierakstu studijā „Mi Casa Multimedia Inc.”.
Intresting info
Ilggadējais Viļānu pilsētas mērs Juris Tučs atceras („Diena”, 2009, 13. maijā): Nu toreiz es vēl nezināju, kā iekasēt naudu par tirdzniecības vietām, iedevu vienai meitenītei groziņā tukšas aploksnes un lūdzu, lai izdala visiem onkuļiem, kuri kaut ko tirgo. Pa mikrofonu pateicu: ja gribat, lai arī turpmāk tāds tirgus notiek, tad ielieciet kaut cik naudiņas aploksnē. Savācām 80 aploksnes, katrā bija ielikts no 50 līdz 200 Latvijas rubļu.