| Name | „Katōļu Dzeive”, „Katoļu Dzīve”, „Katalikų gyvenimas”, “Catholic Life”, “Жыццё каталікоў” |
| Author | Sandra Murinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
„Katōļu Dzeive”: 1. Dzīvesveids, noteikta vērtību sistēma. 2. Katolisks preses izdevums: (1926–1940) un (1988–līdz šim).
Latgalīšu attieksmi pret pasauli ievērojami ietekmējusi katoļticība (katuoli), kas Latgales teritorijā nostiprinās 17.–18. gs. katoļu mūku garīgo ordeņu (jezuītu, dominikāņu, lācaristu, bernardīņu) darbības rezultātā. Tiek uzskatīts, ka 18. gs. beigās Latgalē esot bijis ap 100 000 pieaugušo katoļticīgo. Katolicisms lielā mērā noteica arī latgalieša nacionālo piederību. Reliģija un valoda (latgalīšu volūda) šķīra latgalieti no citu konfesiju pārstāvjiem, svešzemju varas un kaimiņtautām. Draudžu baznīcas, pretojoties rusifikācijas politikai, saglabāja latgaliešu valodas tradīciju.
Pēc drukas aizlieguma atcelšanas (gruomota) tika aizsākta reliģisko izdevumu tradīcija katoļticīgajiem latgaliešiem. Viens no regulārākajiem un vecākajiem žurnāliem ir „Katōļu Dzeive”. Tam ir bijuši vairāki priekšteči: mēnešraksts „Ticeiba un Dzeive” (1908), Kazimira Skrindas (bruoli Skryndys) avīzes „Drywa” garīgais pielikums ar tādu pašu nosaukumu, vēlāk nosaukums – „Goreigō Maize” (1912–1917); „Kristus Karūgs” (1924–1925), katoļu jaunatnes biedrības izdevums „Sauleite” (1927–1940).
Žurnāla „Katōļu Dzeive” izdošanā ir divi svarīgi posmi: 1) 1926–1940 (Reiga); 2) 1988–mūsdienas (Viļāni). Mēnešraksta izdošanā sākotnēji darbojās garīdznieki (bazneickungs) un Garīgā semināra audzēkņi, kā arī kultūras darbinieki: profesors Leonards Latkovskis, skolotāja Rozālija Tabine (rakstniece Naaizmērstule) un Agnese Garjone. Žurnāls „Katōļu Dzeive” bija populārākais un visvairāk lasītais žurnāls Latgalē. Līdz pat 1940. g. tas iznāca tikai latgaliešu valodā, pēc 1988. g. lielākā daļa rakstu žurnālā ir latviešu literārajā valodā.
Pēc atjaunošanas žurnālā „Katōļu Dzeive” tiek dažādoti laicīgā satura raksti: publicē padomus rokdarbniecēm, zemnīkim, lasītāju vēstules, jokus u. c. ikdienas dzīves aktualitātes. Bet jo īpaši tiek attīstīta un izkopta kultūrvēsturiskā un literārā ievirze: risināti aktuāli lingvistikas, literatūras zinātnes un kultūras vēstures jautājumi. Rakstu autori: profesors Pēteris Zeile, rakstnieks Jānis Klīdzējs, arhibīskaps Jānis Pujats (Pujati), komponists Romualds Jermaks (Škaune), mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, mākslinieks Pēteris Gleizdāns u. c.
Latgalīšu attieksmi pret pasauli ievērojami ietekmējusi katoļticība (katuoli), kas Latgales teritorijā nostiprinās 17.–18. gs. katoļu mūku garīgo ordeņu (jezuītu, dominikāņu, lācaristu, bernardīņu) darbības rezultātā. Tiek uzskatīts, ka 18. gs. beigās Latgalē esot bijis ap 100 000 pieaugušo katoļticīgo. Katolicisms lielā mērā noteica arī latgalieša nacionālo piederību. Reliģija un valoda (latgalīšu volūda) šķīra latgalieti no citu konfesiju pārstāvjiem, svešzemju varas un kaimiņtautām. Draudžu baznīcas, pretojoties rusifikācijas politikai, saglabāja latgaliešu valodas tradīciju.
Pēc drukas aizlieguma atcelšanas (gruomota) tika aizsākta reliģisko izdevumu tradīcija katoļticīgajiem latgaliešiem. Viens no regulārākajiem un vecākajiem žurnāliem ir „Katōļu Dzeive”. Tam ir bijuši vairāki priekšteči: mēnešraksts „Ticeiba un Dzeive” (1908), Kazimira Skrindas (bruoli Skryndys) avīzes „Drywa” garīgais pielikums ar tādu pašu nosaukumu, vēlāk nosaukums – „Goreigō Maize” (1912–1917); „Kristus Karūgs” (1924–1925), katoļu jaunatnes biedrības izdevums „Sauleite” (1927–1940).
Žurnāla „Katōļu Dzeive” izdošanā ir divi svarīgi posmi: 1) 1926–1940 (Reiga); 2) 1988–mūsdienas (Viļāni). Mēnešraksta izdošanā sākotnēji darbojās garīdznieki (bazneickungs) un Garīgā semināra audzēkņi, kā arī kultūras darbinieki: profesors Leonards Latkovskis, skolotāja Rozālija Tabine (rakstniece Naaizmērstule) un Agnese Garjone. Žurnāls „Katōļu Dzeive” bija populārākais un visvairāk lasītais žurnāls Latgalē. Līdz pat 1940. g. tas iznāca tikai latgaliešu valodā, pēc 1988. g. lielākā daļa rakstu žurnālā ir latviešu literārajā valodā.
Pēc atjaunošanas žurnālā „Katōļu Dzeive” tiek dažādoti laicīgā satura raksti: publicē padomus rokdarbniecēm, zemnīkim, lasītāju vēstules, jokus u. c. ikdienas dzīves aktualitātes. Bet jo īpaši tiek attīstīta un izkopta kultūrvēsturiskā un literārā ievirze: risināti aktuāli lingvistikas, literatūras zinātnes un kultūras vēstures jautājumi. Rakstu autori: profesors Pēteris Zeile, rakstnieks Jānis Klīdzējs, arhibīskaps Jānis Pujats (Pujati), komponists Romualds Jermaks (Škaune), mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, mākslinieks Pēteris Gleizdāns u. c.
Intresting info
Žurnālam pēc tā atjaunošanas 1988. g. ir iznākuši vairāki literārie pielikumi ar latgaliešu autoru daiļdarbiem: Venerandas Zepas „Garasteites nadorbi”, „Posoka par Gaileiti Pēceiti un Kačeiti Jēceiti”, Artura Rubeņa (Bieržgaļs) „Bolta nōce bōrineite”, Jāņa Klīdzēja „Dōvōtōs dvēseles”, Ingas Kuzmanes „Nakts saruna”.