| Name | Gruomota, grāmata, knyga, book, кніга |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pēc pirmo reliģiskās literatūras paraugu parādīšanās 18. gs. (puotoru gruomota), rokraksta literatūras uzplaukuma 19. gs. otrajā pusē („Myužeygays kalinders”) pakāpeniski sāk aktualizēties mūsdienu vārda gruomota izpratne. Jau vairāku gadsimtu garumā gruomota tiek uztverta kā: 1. Izaugsmes un kultūras pamats. 2. Politisko spēku varas apliecinājums. 3. Mūža piepildījums, jēga.
Ja skata literatūras (gruomotys) funkcijas, to attīstība atkārto daudzu tautu literatūras veidošanās ceļu. Sākotnēji tiek rakstīta reliģiskā literatūra, dominē moralizējoša funkcija. Reliģiskās literatūras didaktisms latgaliešu literatūrā tiek saglabāts arī 20. gs. To apliecina, piem., fabulas žanra uzplaukums vēl 20. gs. 20.–40. g. (F. Trasuns, Norberts Neikšānīts).
Pakāpeniski didaktismu sāk papildināt izglītojošā funkcija, īpaši nozīmīgi šeit Kruoslovys Goreiguo seminara audzēkņu darbi 19. gs. 20. gs. sāk., pirmās latgaliešu nacionālās atmodas laikā, tiek aktualizēta gruomotys kultūrvēsturiskā funkcija, piem., Meikula Apeļa, Konstantīna Stroda-Plencinīka 20. gs. 20.–30. g. proza. Tikai 20. gs. 30. g., kad latgaliešu literatūrā parādās Antona Rupaiņa (Bieržgaļs), Marijas Andžānes (Škaune), Jāņa Klīdzēja (Boņuks), Martas Skujas darbi, nostiprinās literatūras estētiskā funkcija.
Latgaliešu kultūras pamatu veido jau ~2000 izdevumu, audio un video materiāli. Latgaliešu valodas korpusa radīšana (RA sadarbībā ar Vītauta Dižā Universitāti un LU, 2010–2012) un citas aktivitātes ļauj apgalvot, ka latgaliešu literatūras gruomotys piedzīvos arī elektroniskā izdevuma versijas.
Periodā no 13. gs. līdz 1917. g. tag. Latgales teritoriju pārvaldīja sveštautieši. Arī pēc apvienošanās kongresa ar pārējiem novadiem kultūras, valodas jautājumu līdztiesīga attīstība ir iespējama tikai līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam (1934). Analizējot latgaliešu gruomotys izdošanas problēmas, Miķelis Bukšs lieto N. Rancāna ieviestu metaforu gruomotu cītums, kas pamatā izpaudies divējādi – kā drukas aizliegumi (cariskajā Krievijā 1865–1904, LR 1934–1940, PSRS 1960–1988) un izdevēju trūkums.
Pārnestajā nozīmē vārdu savienojums myuža gruomota tiek lietots vismaz ar trejādu nozīmi: 1) likteņa nolēmums, pati dzīve, 2) liktenīgs dzīves pavērsiens; 3) mūža garumā lolota gruomota, labākais sasniegums.
Grāmatniecībā tomēr vairāk tiek izmantota tieši trešā nozīme. No vienas puses – katrs rakstnieks uzraksta savu myuža gruomotu. Pat ja dzīves laikā viņš to neapzinās, literatūras kritiķi, vēsturnieki spilgtākajam darbam piešķir šādu titulu. No otras puses: šāds darbs var tikt rakstīts dzīves garumā (piem., Madsolas Jōņs „Lynu zīdi”), var palikt iesākts un nepabeigts (piem., Alberta Sprūdža romāns „Kuļturas nesēji”) un var parādīties pēkšņi (Oskara Seiksta, Valentina Lukaševiča romāns „Valerjana dzeive i redzīni”, Oskara Seiksta literatūrvēsturiskās esejas krājumā „Pagrauda”).
Intresting info
Bumanis_J_Osas_upes_krastu_dziesmas_un_raksti_2008 *
Ezerzeme_06_09_1989_Gramatas_09 *
Ezerzeme_09_01_1991_Gramatas_02 *
Ezerzeme_10_01_1992_Gramatas_05 *
Ezerzeme_10_01_1992_Gramatas_06 *
Ezerzeme_Gramatas_01 *
Ezerzeme_Gramatas_03 *
Ezerzeme_Gramatas_04 *
Jurdzs_A_Myuzeigais_kalendars_1999_01 *
Jurdzs_A_Myuzeigais_kalendars_1999_02 *
Jurdzs_A_Myuzeigais_kalendars_1999_03 *
Jurdzs_A_Myuzeigais_kalendars_1999_04 *
Latgolas_Skola_1922_Nr_2_01 *
Latgolas_Skola_1922_Nr_2_02 *
Latgolas_Skola_1922_Nr_2_03 *
Latkovskis_L_Dzymtos_zemes_laudis_1966 *
Lels_J_Latgalu_gromotu_izstrode_Acta_Latgalica_I_1965 *
Opincane_B_Jumeit_cumeit_razeneit_2000 *
Smits_Latviesu_tautas_ticejumi_II_1940_01 *
Smits_Latviesu_tautas_ticejumi_II_1940_02 *
Stricu_Josels_Humoreskas_1965_01 *
Stricu_Josels_Humoreskas_1965_02 *
Strods_K_Latgalisu_gromota_nu_Somijas_Latgolas_Bolss_19_04_1944_01 *
Strods_K_Latgalisu_gromota_nu_Somijas_Latgolas_Bolss_19_04_1944_02 *
Trups_J_Latgalu_folklora_1968 *
Ulanowska_S_Pulu_Inflantejis_latvisi_2011 *
Zemturis_1996_Ar_ideju_vin_ir_par_moz *
Zinojums_www.inbox.lv *
Zvidris_O_Kod_sirds_tup_gunkurs_dzeja_1981 *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv